Jautājums: Pastāv divi faktori, kas atbalsta cilvēku ceļā: ierastie rāmji, kurus viņš sev ir pieņēmis un pareizā biedru vide. Vai nepieciešams šos rāmjus pastāvīgi paplašināt?

Atbilde: Tas nav nepieciešams. To gadu laikā, kurus pavadīju līdzās Rabašam, es neredzēju, ka viņš būtu mainījis ierasto dzīves gaitu. Saglabājās vienas un tās pašas stundas, kas paredzētas mācībām nakts laikā, pastaigām pie jūras, parkā, mežā, nodarbībām ar sportu, dienas atdusai, lai vakarā no jauna novadītu nodarbību. Tā notika diendienā. Visu šo gadu laikā savā dzīvesveidā viņš neko nemainīja – pat uzturā.

Kāpēc būtu jāmaina materiālais? Visām pārmaiņām ir jābūt iekšējām, nevis ārējām. Mēs zinām, ka ēzelis netiecas pie jaunām delikatesēm, bet dod priekšroku ierastajiem graudiem. Turpretī zilonis uzskata par labāku zāli. Dzīvnieks bauda to, ka saņem viņam vajadzīgo atbilstoši viņa dabai. Nav nekāda labuma mūsdienu „ātri pagatavotajā” ēdienā, tāpēc ka mūsu ķermenis nav mainījies. Mēs ar visu šo to tikai saindējam. Tam ir jāsaņem vienkāršs, dabisks uzturs, tāds, kāds tam pienākas.

Ķermenim ļoti veselīgi, ja tas pieradināts pie nemainīgas dienas kārtības. Pat zāles ārsti iesaka lietot vienā un tajā pašā laikā. Mašīna, kas strādā ierastajā režīmā, retāk salūzt. Pat parasts dzinējs kalpo ilgāk, ja pastāvīgi griežas, nevis ieslēdzas un izslēdzas.

Dzīvniekam nav nekas sliktāks par izmaiņām, kas attiecas uz viņa dabu. Taču tajā mūsu daļā, kas neattiecas uz dabu, bet atrodas augstāk par to un pieder garīgajai pasaulei, tur visa dzīve ir pārmaiņās. Pārmaiņu skaits liecina par garīgo veselību, garīgo spēku.

No nodarbības: no Rabaša vēstules, 07.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →