Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.

Cilvēkam no Radītāja puses nav lielāka norādījuma kā šis. Turklāt cilvēka izvēle ir tikai nostiprināšanā, par cik nepieciešams, protams, liels darbs un liela piepūle, līdz attīrīs savu ķermeni un spēs pildīt Toru un baušļus kā pienākas, tas ir, nevis lai pats baudītu, bet lai sniegtu baudu Radītājam, ko dēvē par „lišma”.

Tikai tādā veidā izpelnas laimīgu un saldu dzīvi, kas iet līdzās Toras pildīšanai. Taču iekāms cilvēks sasniedz šādu attīrīšanos, viņš, protams, veic izvēli, lai nostiprinātos uz laba ceļa, pateicoties visiem iespējamiem līdzekļiem un veikliem paņēmieniem. Un izdarīs visu, kas viņa spēkos, līdz pabeigs attīrīšanās darbu; un nenokritīs aiz savas nastas smaguma ceļa vidū.

Kā to saprast? Būtībā šie vārdi attēlo briesmīgu ainu: Radītājs tur mani „aiz ausīm” vai „aiz pleciem” un virza katru manu soli, sniedzot baudu vai ciešanas, tas ir, var darīt ar mani, ko vien vēlas. Pie tam vēl ir kas tāds, kur man ir „jānostiprinās” piedevām tam, ko Viņš man sūta.

Rezultātā man parastajā dzīvē nav nekādas izvēles, par cik mani neatlaidīgi virza bauda un ciešanas. Mana būtība automātiski pakļaujas to diktātam, un es neko ar to nespēju darīt. Nezināms mehānisms manī pastāvīgi pagriež mani ar seju pret baudu un ar muguru pret ciešanām. Šī „mašīna” prot tikai izvairīties no ļaunuma un pagriezties pret labestību.

Kur tad es varu nostiprināties? Kā man gūt virsroku pār „ķermeni”? Kā pretoties Radītāja „norādījumam”, ņemot vērā, ka no augšienes Viņš mani vada „dzīvnieciskajā” līmenī? Vai kas tāds ir iespējams?

Lieta tā, ka, izņemot Radītāja gribu, pastāv vēl viens faktors, kuru es varu izmantot, – sabiedrības ietekme. Līdz ar to es eju pret Radītāju, pret Viņa dabu un iegūstu ko nezināmu virs „dzīvnieciskās” pakāpes, kļūstot par kaut ko lielāku.

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Tas, kurš pieliek savā dzīvē pūles, ikreiz izvēloties labāku biedru vidi, tas izpelnas atzinību un atalgojumu. Taču ne jau par labiem darbiem un domām, kas neizbēgami un nav nosacīti ar izvēli no viņa puses, – bet par to, ka pūlējās iegūt labu sabiedrību, kas noved viņu pie tamlīdzīgām domām un darbiem.

No sacītā ir saprotams, ka mums ir brīvība tajā aspektā, ka virs „dzīvnieciskā” līmeņa mēs veidojam cilvēcisko pakāpi – Cilvēku, kurš apseglos „dzīvnieku” un vadīs savu būtību. Šim nolūkam viņš arī izmantos divus spēkus – taču jau citus: tagad viņš noteiks labo un ļauno, pateicoties labai apkārtējo videi, kas viņu piepilda.

Tādā veidā Radītājs vada cilvēku „zināšanu” līmenī, turpretī personīgā vadība tiek veikta „augstāk par zināšanām”.

Visa lieta tajā, cik lielā mērā es iekļaujos pareizajā sabiedrībā un tajā absorbējos. Tikai no tā ir atkarīga mana labā nākotne.

No nodarbības par tēmu „Sagatavošanās Sanktpēterburgas kongresam, 4. nodarbība”, 07.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment →