Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi.

Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā.

Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju.

Tā vai citādi, ikviens lūgums paceļas līdz Bezgalībai, un tikai no turienes atnāk gaisma, pat priekš pašiem mazākajiem labojumiem. Starppakāpēs nekā nav, jo visas šīs pakāpes, visas pasaules atrodas hefec hesed stāvoklī.

Turpretī tie, kuri raida augšup lūgšanu, tiek dēvēti par „taisnajiem” un saņem palīdzību no īpašas, daudzkārt augstākas dvēseles – no „ēzeļu dzinēja”, proti, no vēlmēm.

Tātad „taisnais” ir cilvēks, kurš vēlas no esošā stāvokļa pacelties uz daudzkārt augstāku atdeves stāvokli. Atkarībā no sava līmeņa, viņš kā palīdzību iegūst sev īpašu dvēseli, kas paredzēta tieši un tikai šai darbībai. Priekš citām darbībām no Radītāja atnāks jau citi vēstneši. Kabalisti aprakstīja to metaforiski „burtu” vai īpašību veidā, kurus Radītājs nomaina noteikta uzdevuma izpildīšanai.

Taču jebkurā gadījumā „ēzeļu dzinējs” ir augsta, cildena dvēsele, pateicoties kurai, taisnais, kurš paceļas augšup, viņa vēlmes spēks savienojas ar šī pacēluma kvalitatīvo būtību – ar to līmeni, kurā norisinās darbs. Tādējādi cilvēkam ikreiz kā palīdzība tiek sūtīta cita dvēsele. Katrai darbībai – savs sūtnis.

Sākumā taisnais vispār nepazīst savu dvēseli un viņam šķiet, ka tā ir zemāka dvēsele, kas viņam pievienojusies ceļā. Tas tiek dēvēts par taisnā dvēseles dzimšanu.

Mums šķiet, ka grupa un skolotājs nav īpaši svarīgi. Mēs tos noniecinām, citiem vārdiem, noniecinām īpašu, vienīgo līdzekli, kas mums ir sūtīts no augšienes. Laikam ritot, šis līdzeklis arvien vairāk zaudē mūsu acīs, šķiet arvien primitīvāks un niecīgāks. Patiešām, kurš rēķinās ar kaut kādu dzinēju? Kāda mums daļa par taksometra vadītāju, kurš ved mūs uz svarīgu notikumu?

Tikai pēc tam mēs sākam apzināties viņa lomu…

No nodarbības: no Zoar Grāmatas priekšvārda, 21.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks, ZOAR | Add Comment →