Krasnojarskas kongress, 3. nodarbība

Jautājums: Jūs sakāt, ka „nav iespējams pateikties Radītājam tajā brīdī, kad raudu”. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Es nevaru kliegt aiz sāpēm un vienlaicīgi pateikties tam, kas man šīs sāpes nodara. Tāpēc, ka sāpju sajūta liecina par to, ka jūs nevarat Viņam būt pateicīgi, tas ir, iespējams jūs to arī darāt, taču tīri ārēji. Jūs saprotat, apzināties to prātā, taču ne jūtās.

Jāstrādā ar savām jūtām tā, lai, labojot egoismu, sāpju vietā jūs spētu sajust baudu. Ja šķērslis nāk no Radītāja, tas nozīmē, ka šim  šķērslim ir jāpārvēršas priekā, baudā. Mēs ar to arī nodarbojamies. Tas nozīmē, ka labojam mūsu kelim/ tilpnes.

Taču, kamēr jūtat savā stāvoklī kādu trūkumu, nevar uzskatīt, ka jūs pateicaties Radītājam. Principā, Viņam nav jāpateicas. Tad, kad jums ir labi, tas tad arī nozīmē jūsu neapzinātu pateicību Viņam. Turklāt, ja jūs to vēl arī samērojat ar Viņu, tad tā ir pilnīga pateicība. Viss ir ļoti vienkārši.

No Krasnojarskas kongresa 3. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment →