Jautājums: Ja mans bioloģiskais ķermenis sastāv no atomiem un molekulām, un es lietoju uzturā kādu vielu, kas sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, taču citā proporcijā, vai tādā gadījumā notiek enerģiju apmaiņa?

Atbilde: Tas ir viens no mijiedarbības veidiem starp mums un apkārtējo vidi: visspilgtākais, visstiprākais.

Pastāv, protams, visi iespējamie viļņi: bioloģiskie, siltumviļņi utt. Taču tas ir pats redzamākais. Tu piedalies šajā procesā, gatavo ēdienu vai arī tev to pagatavo un tu to ēd. Tu šajā situācijā esi tiešs dalībnieks.

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi, lai ēdienu gatavotu cilvēki, kurus es pazīstu, kuri pret mani labi izturas?

Atbilde: Tas ir ļoti svarīgi! Mans skolotājs, piemēram, ļoti mīlēja, kad ēdienu viņam gatavoja mana sieva. Viņš tā arī sacīja: “Tajā ēdienā, kuru viņa man gatavo, es jūtu mīlestību.” Esmu pārliecināts, ka viņš to sajuta.

Jautājums: Ja es pusdienošu ar kādu restorānā, vai es varēšu, pieņemsim, sajust negatīvu iedarbību no tiem, kuri gatavoja šo ēdienu un vai tas ietekmēs manu veselību?

Atbilde: Ja ēdienu gatavoja kāds nejaušs algots strādnieks, maisot ar lāpstu divsimts litru lielu kastroli ar zupu, tad tas ietekmēs ne vien tavu veselību, bet arī visu tavu morālo, ētisko stāvokli – visu kopā.

Replika: Taču mūsdienu cilvēks ir pilnīgi nejūtīgs. Man nav svarīgi, kur ēst, es to pat neizjūtu.

Atbilde: Tu paņem uz ielas hotdogu – un viss ir kārtībā. Tai pat laikā dzīvnieks, kurš izaudzis dabiskā vidē, nekad neņems no svešām rokām, viņš nav pie tā jāpieradina. No fizioloģijas redzes loka, mums pret sevi jāizturas kā pret dzīvniekiem, jo fizioloģiski mēs ne ar ko no viņiem neatšķiramies.

No TV pārraides „Nākotnes medicīna”, 3. daļa, 07.04.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība | Add Comment →