Mīlestība kā dabas likums

„Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” – rabīns Akiva sacīja, ka tas ir dižais Toras likums.

Jāsaprot, ka „dižais Toras likums” ir dabas pamatlikums, kas aptver visu Universu. Pareizi to traktējot, mēs redzēsim, ka viss pastāv, pateicoties tikai šim mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu likumam.

Savstarpēja saikne starp jebko ir iespējama, pateicoties tikai īpašam spēkam, kurš dod iespēju un pat uzliek par pienākumu apvienoties dažādām, pat pretējām daļām – vai tās būtu elementārdaļiņas, lauki, dzīvu organismu šūnas vai cilvēki. Šis ārējais spēks – radīšanas nodoms – iedarbojas uz šīm daļām, liek tām apvienoties un rezultātā daļas nevis attālinās viena no otras, bet pakāpeniski satuvinās, kopīgi veidojot arvien sarežģītākas nedzīvās, augu, dzīvnieciskās, cilvēciskās un pēc tam garīgās dabas sistēmas.

Tas viss kopā arī ir Toras likums: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. „Tora” ir sistēma, kas pastāv starp Radītāju un radījumu. Tās likums ir mīlestība pret tuvāko kā sevi pašu.

„Tuvākais” ir tas, kurš man diametrāli ir pretējs, līdzīgi tam, kā esam viens otram pretēji ar Radītāju. Taču, neskatoties uz to, mīlestības likums darbojas sistēmā, liekot mums izveidot savstarpējo saikni, tāpēc ka viens bez otra mēs nespēsim pastāvēt – visos līmeņos.

Šis pakāpeniskās integrācijas likums realizējas bez radījuma līdzdalības, tas īstenojas evolūcijas procesu ceļā nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabā, tāpat arī analoģiskajos  cilvēciskās dabas līmeņos. Universālais likums šeit visu nosaka, diktē  un radījums nonāk zem attīstības „spiediena”.

Taču cilvēciskās dabas augstākajā līmenī radījums sāk pārņemt, uzņemties šī likuma realizāciju. Radījums atklāj, ka mīlestības princips pret kaut ko atšķirīgu un pat pretēju ir dzīves likums. Tāpēc, ka bez saiknes starp radījumu un radītāju nekā nebūtu. Apzinoties savstarpējās saiknes svarīgumu, kas tiek dēvēta kā „mīlestība pret tuvāko”, radījums sāk to realizēt pēc savas izvēles, lai gan sākumā atklāj, ka visas pārējās daļas nelīdzinās viņam, svešas, pretējas viņam.

Kopumā viss mūsu darbs ir šī likuma realizēšanā. Taču vispirms šis likums ir jāapgūst, kā tas darbojas radījumā. Tāpēc, ka visa attīstība, sākot no Lielā sprādziena, lai gan tā šķiet mums kā sabrukuma, atdalīšanās process, patiesībā ir pakāpeniska visu radības daļu  salāgošanās – līdz brīdim, kad matērijai nāksies apzināties dabas pamatlikumu un izpildīt to pēc savas gribas.

Līdz ar to radījums sevi asociē ar Radītāju, un tad viņi abi nonāks pie galvenā principa: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

No nodarbības: no raksta „Mīlestība pret Radītāju un radījumiem”, 28.05.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: