Mēnešu arhīvs: jūlijs 2013

Es „redzēju skaņas”

Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm. Un ļaudis sacīja Mozum: “Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.” (Tora, Iziešana, Itro, 20:18-20:19)

Jautājums: Ko nozīmē „redzēju skaņas”?

Atbilde: Mēs visu uztveram caur Binas īpašību. Bina ir dzirde, un tāpēc skaņas mēs uztveram ar dzirdi. Taču, kad Binas īpašībā vēl atrodas arī Hohma gaisma, dzīvības gaisma, tad tajā izlaužas redze, redzējums. (more…)

Kanālu attīrīšana priekš apkārtējās gaismas

Lai labotos, paredzēts noteikts laiks: „6000” gadu, – proti, ja vienkārši sekot kalendāram. 6000 gadu laikā mums jāpabeidz sava labošanās, taču mēs to varam pabeigt daudz agrāk, sagatavojoties. Tādā gadījumā tas tiks dēvēts par gaismas ceļu un „laika paātrinājumu” (ahišena), tā vietā, lai ietu dabisko attīstības ceļu (beito), ciešanu ceļu.

Tāpēc, ja mēs vēlamies sasniegt jaunus stāvokļus, tad pievelkam  sev gaismu, kas atgriež pie avota. Jāpārbauda, ar kādām materiālajām darbībām mēs pievelkam sev šo gaismu, kas veiks ar mums vajadzīgo sagatavošanos. Darbības pagaidām ir materiālas, jo mēs tās veicam egoistiskā ceļā. Taču, neskatoties uz savu egoistisko nolūku, mēs varam pievilkt labojošo gaismu, un tāpēc tā dēvēta par apkārtējo gaismu.

Ja mūsu sagatavošanās bija pareiza, tad uz mums iedarbojas gaisma, modinot mūs atbilstoši mūsu pūlēm. Šim nolūkam ikvienam ir jādarbojas biedru labā, demonstrējot, cik svarīgs viņam ir mērķis, cik liela ir viņa degsme un centieni to sasniegt. Pat ja viņš neizjūt lielu entuziasmu, viņam ārēji ir jāspēlē simtreiz lielāka iedvesma salīdzinājumā ar to, kuru sajūt sevī. (more…)

Apvienošanās pakāpieni

No Bāla Sulama raksta „Gudrības augļi”: Zoar Grāmatā rakstīts par diviem biedriem, kuri atrodas vienā laivā un viens no viņiem piepeši sāka urbt tajā caurumu. Biedrs iesaucās: „Kāpēc tu urb caurumu laivā?!” Neprātis viņam atbildēja: „Kāda tev daļa, es taču urbju zem sevis!” Patiešām, viens cilvēks var visu sabojāt.

Materiālajā pasaulē šādā gadījumā mēs visi slīkstam, taču kas notiek garīgajā pasaulē?

Tāpēc cilvēkam ir aizliegts nošķirties no sabiedrības. Viņam nav tiesību lūgt par savu dvēseli, par sevi pašu, pat ja ar to vēlas sniegt baudu Radītājam. Cilvēkam jāraida lūgšana par visiem kopā. (more…)

Tumsas un gaismas apveids

Mūsu darbā īpaši svarīga ir sagatvošanās. Tieši sagatavošanās nosaka rezultātu. Nav svarīgi, ko tu apgūsti, cik daudz zini. Galvenais – sevi sagatavot, proti, mainīt savu tilpni/ vēlmi līdz tādai pakāpei, lai šīs pasaules vietā sajustu augstāko pasauli.

Nekas nemainās, izņemot tevi pašu un tad tu atklāj, ka augstākā pasaule ir šeit, ka tā vienmēr ir bijusi šeit. Vēlies paradīzi – lūdzu. Vēlies elli – saņem elli. Ņem visu, ko vēlies – viss atkarīgs no tavas tilpnes.

It kā tev priekšā atrastos „regulators”, kuru var pagriezt uz vienu vai otru pusi – tas maina tavu pasauli no viena pretstata citā, no viena skalas gala uz otru. Tu gluži kā caurskatītu attēlu virkni datorā.

Tas viss – iekšienē, tevī, viss tiek apvilkts ar kontūru uz baltās gaismas fona. Pati gaisma nav izzināma, tāpat kā arī tumsa – mēs redzam tikai vienu uz otra. Mūsu patreizējā dzīve ir tikai šīs ainas minimāli atšķiramās kontūras…

No sarunas par sagatavošanos kongresam, 26.06.2013.

Avots krievu valodā

Eksperti paredz mums drūmu nākotni

Viedoklis: Galvenās „top” ziņas ir tēmas par klimatiskajām dabas katastrofām dažādos pasaules reģionos. Plūdi un pali Eiropā, sniegs Āfrikā, lietavas tuksnešos, nepieredzēts karstums vai aukstums – ar planētu kaut kas notiek.

Taču galvenais ir tas, kas mūs gaida jau tuvākajā desmitgadē – radīsies jautājums par cilvēka kā populācijas izdzīvošanu uz planētas: siltās okeāna straumes jau maina savu virzienu un temperatūru, tas apdraud planētu ar kartējā ledus laikmeta iestāšanos, ar iepriekšējo planetāro kolapsu. Krasās temperatūras maiņas aktivizē planētas tektonisko aktivitāti – mostas snaudošie vulkāni.

Izvirdumi izraisa tektonisko plākšņu kustību, kas, savukārt, var izraisīt spēcīgas zemestrīces. Zemestrīču aktivitāte jau ir pieaugusi. Tas viss nenovēršami noved pie iedzīvotāju migrācijas, cīņas par resursiem un teritorijām, kas derīgas apdzīvošanai. Tāpēc eksperti prognozē teritoriālo konfliktu pastiprināšanos – visiem nepietiks iztikas un ūdens uz planētas. (more…)

Novēlu jums…

Krasnojarskas kongress, 5. nodarbība

Jautājums: Lai nonāktu pie biedra punkta sirdī, nepieciešams atklāt sirdi un lai sirdi atklātu, nepieciešams just cilvēku. Kāpēc rodas bailes sirds atklāsmes priekšā? No kurienes tās nāk? Iepriekš, bērnībā taču mēs pratām uzticēties, turpretī tagad – nē.

Atbilde: Mums nav jāatklāj sava sirds citiem – pat biedram. Jums vienkārši ir jāatrodas viņā un viss.

Jautājums: Taču, ja viņa sirds ir aizvērta?

Atbilde: Tas nav svarīgi. Viņš neko nevar aizvērt no jums. Nav nozīmes, kā viņš reaģē, kā viņš uzvedas – jums ir jāatrodas viņa sirdī, viņa vēlmēs, viņa cerībās. Jums viņam ir jāpalīdz, jānovēl tikai labais, jāizjūt līdzjutība. Jūs vēlaties, lai viņš pastāvīgi priecātos, lai viņam būtu labi. Šādai attieksmei jābūt pret otru. Tā ir tīri dvēseliska kustība.

No Krasnojarskas kongresa 5. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Jaunības kļūdas?

Krasnojarskas kongress, 5. nodarbība

Jautājums: Pēdējā laikā es nereti atceros jaunību un man kļūst kauns par to, ko es toreiz darīju…

Atbilde: Jūs vēl redzēsiet, ko jūs darījāt… To visu jums speciāli liek izjust Radītājs un jums ir jāsaprot, ka to visu ir darījis Viņš, nevis jūs.

Tas ir, jums jāapzinās, ka viss, kas norisinājās pagātnē, to visu ar jums izspēlēja Viņš – „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Tāpēc pārstājiet sev pārmest!

Ja jūs nosodāt sevi par pagātni, tad līdz ar to jūs nosodāt Radītāju, tāpēc ka visu jūsu pagātni ir nosacījis Viņš. Tikai tagadne un nākotne, kuru jūs nosakāt ar tagadni, ir jūsu.

No 5. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Nemanāmais Radītāja sūtnis

Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi.

Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā.

Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju. (more…)

Patiesa pateicība Radītājam

Krasnojarskas kongress, 3. nodarbība

Jautājums: Jūs sakāt, ka „nav iespējams pateikties Radītājam tajā brīdī, kad raudu”. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Es nevaru kliegt aiz sāpēm un vienlaicīgi pateikties tam, kas man šīs sāpes nodara. Tāpēc, ka sāpju sajūta liecina par to, ka jūs nevarat Viņam būt pateicīgi, tas ir, iespējams jūs to arī darāt, taču tīri ārēji. Jūs saprotat, apzināties to prātā, taču ne jūtās.

Jāstrādā ar savām jūtām tā, lai, labojot egoismu, sāpju vietā jūs spētu sajust baudu. Ja šķērslis nāk no Radītāja, tas nozīmē, ka šim  šķērslim ir jāpārvēršas priekā, baudā. Mēs ar to arī nodarbojamies. Tas nozīmē, ka labojam mūsu kelim/ tilpnes.

Taču, kamēr jūtat savā stāvoklī kādu trūkumu, nevar uzskatīt, ka jūs pateicaties Radītājam. Principā, Viņam nav jāpateicas. Tad, kad jums ir labi, tas tad arī nozīmē jūsu neapzinātu pateicību Viņam. Turklāt, ja jūs to vēl arī samērojat ar Viņu, tad tā ir pilnīga pateicība. Viss ir ļoti vienkārši.

No Krasnojarskas kongresa 3. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Kāpēc pieaug planētas iedzīvotāju skaits?

Krasnojarskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Kā vienkāršā veidā paskaidrot cilvēkiem, kuri attālināti no kabalas, ka dvēsele ir mūžīga un nemainīga, neskatoties uz to, ka planētas iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaug?

Atbilde: Planētas iedzīvotāju skaits palielinās tāpēc, ka turpinās kopīgās dvēselēs šķelšanās. Ņemot vērā, ka arvien lielāka garīgā atbalsta trūkuma dēļ mēs pastāvīgi krītam, tad arī egoisms kļūst lielāks. Lai mums būtu vieglāk to izlabot, dvēseles daļiņas kļūst arvien mazākas. Pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar tik milzīgu egoismu.

Dvēsele ir viena uz visiem, un mēs visi esam tās daļiņas. Tajā mērā, kādā mēs spējam pielāgoties viens otram, mēs atklājam šo īpašību, šo tilpni, ko dēvē par „dvēseli”.

No 2. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā