Turies pie Manas rokas

No priekšvārda Zoar Grāmatai: „Pirms izpelnīsimies pārvērst savu vēlmi baudīt saņemšanā atdeves dēļ, stingras slēdzenes aizslēdz vārtus, kas ved pie Radītāja, vārtus uz satuvināšanos, mūs attālinot no Radītāja.

Taču, ja mēs tos pārvarēsim, neļaujot tiem mazināt mīlestību mūsu sirdī, tad slēdzenes pārvēršas par ieejām, un tumsa pārvēršas gaismā, bet rūgtums pārvēršas saldmē. Par cik katra slēdzene ļauj mums sasniegt īpašu Radītāja vadības pakāpi un kļūst par ieeju uz Viņa izzināšanas pakāpieniem.”

Jebkurā savas dzīves notikumā jāredz tikai tie spēki, kas mūsos darbojas. Nav svarīgi, kādā virzienā tie darbojas, tie visi paredzēti pastumt mūs uz priekšu, lai mēs pietuvinātos Radītājam, lai mēs Viņu atklātu un Viņam „pielipinātos”.

Ja cilvēks strādā kopā ar šiem spēkiem un nodarbojas ar sava ķermeņa vajadzībām tikai nepieciešamā robežās, lai šis dzīvnieks varētu eksistēt, bet visu pārējo velta savai dvēselei, pūloties noskaidrot un izpētīt visus šos spēkus, tad viņš atklāj, ka pasaulē nav nekā nejauša un visi notikumi norisinās tikai tāpēc, lai ar katru reizi viņš arvien stiprāk pielipinātos Radītājam.

Viņš nonāk pie tā, ka atrodas nevis pretī šiem spēkiem, kas viņu atdala no Radītāja, kurš stāv pretējā pusē, bet dzird no Radītāja ielūgumu: „Dosimies pie Faraona!” Proti, cilvēks un radītājs stāv līdzās viens otram, kopā pretojoties Faraonam, turpretī šie spēki – pret viņiem. Radītājs cilvēkam saka: „Turies pie Manas rokas un dosimies kopā!”

Tas ir ļoti svarīgs punkts, kad cilvēks noskaidro savu dzīvi – savu vietu attiecībā pret Radītāju un attiecībā pret šķēršļiem. Vai kopā ar Radītāju viņi atrodas dažādās šķēršļu pusēs, tas ir, šie šķēršļi atdala cilvēku no Radītāja? Vai arī cilvēks atceļ savu egoismu un „pielipinās” Radītājam un tad nonāk Viņa rokās, vai arī turas pie Viņa rokas kā bērns līdzās pieaugušajiem un tad šie traucēkļi aizšķērso ceļu viņiem abiem, kā sacīts: „Dosimies pie Faraona!”

Tad darbs kļūst pilnīgi citāds, tāpēc ka viņš šos spēkus uztver, it kā tie būtu atnākuši, lai pastiprinātu viņu saplūsmi, saikni starp cilvēku un Radītāju. Tas ir gluži kā rejošs suns, kas liek bērnam no bailēm piespiesties pie mātes vai tēva. Proti, šie spēki acumirklī tiek sajusti kā palīdzība, ja cilvēks atrodas vienā pusē ar Radītāju, kurš aicina viņu kopā doties pie Faraona. Tad Faraons darbojas tādēļ, lai novestu viņus pie lielākas tuvības vienam ar otru. Šeit arī ir visa starpība.

No sagatavošanās nodarbībai, 29.04.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: