Ļaunas valodas ir pārkāpums, saišu, komunikācijas pārraušana starp cilvēkiem cilvēciskajā līmenī. Taču tas, kas notiek ar cilvēku, projicējas uz visām citām dabas formām, kuras atrodas zemāk salīdzinājumā ar viņu. Tāpēc vispārējās sistēmas uzvedība, ietverot augstākās pasaules, ar visu, kas tajās atrodas, un mūsu pasauli ar visiem tās līmeņiem zem cilvēciskā: dzīvniecisko, augu un nedzīvo, ir atkarīga vienīgi no brīvās izvēles, kas pastāv visā Universā. Viss ir atkarīgs no vienīgās brīvās darbības: pareizas saiknes starp daļām tajā līmenī, kur to ir iespējams nodibināt saskaņā ar pašu radījumu gribu.

Šo saikni nevar izveidot elementārdaļiņas vai molekulas, ne dzīvnieki, kas atrodas zemāk par mums, ne arī eņģeļi, kas atrodas augstāk, proti, augstākie spēki. Šī saikne tiek veidota tikai mūsu, cilvēciskajā līmenī, tikai cilvēks ir noteicošais visā spēku un formu hierarhijā. Tikai cilvēkiem ir gribas brīvība, un tā attiecas tikai uz to, kā nodibināt starp tiem pareizo saikni, – sākotnējās, dabiskās, proti, naida un egoistiskās nošķirtības vietā – uz izlabotu attieksmi, ko dēvē par „mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu”. Tādā veidā mēs sasniedzam visu radības daļu absolūtu uzvedību, kas līdzinās vienotai integrālai sistēmai.

Visa Tora klāsta par cilvēku savstarpējo attiecību labošanu, tāpēc ka, pateicoties tam, viss Universs atgriežas izlabotā stāvoklī. Tikai tas ir jālabo un nekas cits.

Sākumā cilvēcei jāattīstās līdz tādam stāvoklim, kurā spēs saprast, ka ir sabojāta. Tad cilvēce sāk just, ka nav izvēles un kaut kas ar sevi ir jādara, lai izlabotu šo atsevišķo daļu neatbilsmi un nesavienojamību, pretējā gadījumā cilvēce vienkārši pazudīs no zemes virsas. Tad atklājas labošanās metodika.

Patlaban mēs atrodamies tieši šajā laika posmā, kad cilvēciskās vēlmes un cilvēka īpašības ir mainījušās un evolūcijas gaitā attīstījušās līdz tādai pakāpei, ka jau sākam just to, ka nespējam vairs savest kārtībā pasauli, tas ir, izveidot starp mums pareizas attiecības. Taču no otras puses, mums vienkārši tas ir jāizdara, citādi mums vispār nav nākotnes. Tāpēc atklājas labošanās metodika, kas ļauj nodibināt pareizu saikni starp cilvēkiem, lai visa cilvēce atrastos līdzsvarā ar dabu, harmonijā.

Visā milzīgajā dabā tikai cilvēki rada defektu skaistajā vispārējā harmonijā un visu daļu integrālajā vienotībā, kur ikviens atbalsta pārējos un jūtas kā analoģiskas, nepārtrauktas sistēmas elements, kura strādā uz pilnīgas savstarpējības pamatiem. Mūsdienās esam sasnieguši tādu attīstības līmeni, ka beidzot sākam apzināties, ka mums nav izejas un mēs esam spiesti iepazīties ar labošanās metodiku. Pretējā gadījumā mums nav nekādu iepēju turpināt cilvēces vēsturi un mūsu stāvoklis ir ļoti bīstams.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 19.03.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →