Dzelmē

Jautājums: Jūs sakāt, ka „garīgais” nozīmē, ka tuvākais man svarīgāks par mani pašu. Kā to var vēlēties? Vai patiešām garīgajā nav nekā cita?

Atbilde: Jā, tieši tas arī ir garīgais. Turklāt: tev dod visu, ko vēlies, izņemot atdevi tuvākajam, – un tu vienalga to izvēlies.

Visa lieta šeit ir tilpņu/ vēlmju atklāšanā. Neviens no mums neprasa rīcības, kas stāv pāri mūsu būtībai. Vienkārši mēs maināmies un tad atklājam, ka atdeves īpašība ir svarīga vairs ne egoistiskajā nozīmē, bet pati par sevi.

Tu neņem vērā gaismas darbības, kura atgriež pie Avota. Taču tostarp, tas iedarbojas uz cilvēku, un cilvēks mainās. Pie tam mainās tā, ka viņam jau vairs nav iepriekšējā prāta un iepriekšējo jūtu, viss pārvēršas pretmetā, viss kļūst jauns.

Tāpēc mums jādod gaismai iespēja darīt savu darbu. Ļauj tai strādāt, atver sevi tās iedarbībai. Tā atrodas ārpusē, apkārt mums, tad dod tai iespēju pieskarties tev, tavām vēlmēm, kuras tu patreiz no tās slēp. Tikko gaisma sāks strādāt, tu redzēsi, kā viss mainās.

Mēs atrodamies ļoti mazā, „punktveida” pasaulē, esam ierobežoti laika, kustības un telpas ietvaros. Tas ir briesmīgi, taču mēs nesaprotam notiekošo. Mūs atdala milzīgi attālumi, nostājas starp mūsu sapratni, sajūtām, izzināšanu. Tas radies no vēlmēm, kur katra vērsta uz personīgo labumu.

Un otrādi, vēlmes, kuras atrodas atdevē, iekļaujas viena otrā. Ja mēs visi vēlamies dāvāt viens otram labestību, tad sapulcējamies vienā punktā un tur starp mums vairs nav distances, tur mēs šo pasauli anulējam. Iztēlojies šo pasauli bez attālumiem, ārpus laika kategorijas: gaisma līst no visām pusēm. Saskaņā ar Einšteina teoriju, ja tu virzies ar gaismas ātrumu, tad redzi jau ne tik vien to, kas atrodas tev priekšā. Gaisma pie tevis atnāk it kā no visām pusēm, turklāt laika un kustības jēdzieni izzūd…

Šodien mēs vienkārši nesaprotam, ka dzīvojam mazā, niecīgā dimensijā – dzīvojam un mirstam, paši nezinot kur, apveltīti ar prātu un jūtām, taču tajā pašā laikā esam iegrimuši pašā dzelmē. Ļauj taču gaismai vismaz nedaudz līt uz tevi. Tu pat nespēj iedomāties, ar kādām īpašībām tā apveltīta. Tā nav vienkārši kaut kāda „atdeve”, tā ir cita dimensija, kurā citu cilvēku svarīgums neizraisa tādu apjukumu. Tikai gaisma tevi atbrīvos.

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 18.03.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed