Vēl un vēl viens saplūsmes punkts

Realitāte ir nemainīga – Radītājs pastāvīgi ir labs un pastāvīgi dāvā savu Bezgalīgo gaismu. Viņš neko nemaina, augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā, un viss ir atkarīgs tikai no mūsu tilpnēm, vēlmēm. Tāpēc nevajag gaidīt, ka dzīvē kas mainīsies.

Šāda pieeja darbojas tikai attiecībā uz masām, tās pakļaujas laika telpai. Turpretī personība, kurai saviem spēkiem jātklāj labestība, kas nāk no vienīgā Augstākā spēka un kas sniedz labu visiem bez izņēmuma, gan grēciniekiem, gan taisnīgajiem, pastāvīgi un mūžīgi – dota iespēja atklāt to nevis „savā laikā”, atbilstoši visas cilvēces dabiskajai attīstības gaitai, bet virs tā, „paātrinot laiku”.

Sacīts, ka „Israēls atrodas augstāk par visām veiksmes un likteņa zīmēm, apgaismojot (paātrinot) laikus”. Israēls, tas ir, „cilvēks, kurš tiecas tieši pie Radītāja” (jašar-eļ), Viņu atklāt, jau tagad tiek aicināts atklāt galīgo izlaboto stāvokli (Gmar Tikun) – pastāvīgo, mūžīgo un jau eksistējošo.

Šim nolūkam viņam jāpaceļas virs visiem traucēkļiem, kuri viņu piesaista laikam, virs visiem stāvokļiem, kas atklājas informācijas gēnu ķedē, lai tos visus paceltu, „apmirdzētu” un pārceltu uz pilnību. Katrs sabojātais stāvoklis, kas viņam atklājas, ir jāpieņem kā iespēja darbam, lai to pārvērstu pilnības stāvoklī, kurā nav neviena cita, izņemot Radītāju, kurš ir labs un labu darošs un visi eksistē kā viena savienība, saiknē, uz savstarpēja galvojuma pamatiem un vienotībā.

Šādu realitāti iedomāties un dzīvot saskaņā ar šādu pieeju – nozīmē iet ar ticību augstāk par zināšanām. Tas arī ir mūsu garīgais darbs. Šim nolūkam mums dotas mācības, grupa, grāmatas, lai ar to palīdzību varētu izlabot savu redzi un ieraudzīt patieso pasauli, tās iluzorās pasaules vietā, kas tīšuprāt mums tēlojas kā reāla, lai mums būtu iespēja pielikt pūles un izveidot no šīs ilūzijas īstenību.

Ja mēs pieņemam šo misiju un no katra stāvokļa veidojam pilnības realitāti, tas nozīmē, ka mēs ejam uz mērķi mērojot taisnu ceļu. Šis mērķis ir „saplūme”. Pateicoties katrai jaunai problēmai, mēs tiecamies „pielipināties” Radītājam: vēl vienā un vēl vienā punktā. Tad visi šie punkti savienojas viens ar otru un izveido taisnu līniju, kas ved uz mūsu galīgo labošanos.

Tāpēc nevajag paļauties uz laiku un gaidīt kādas pārmaiņas, katrs mirklis dod mums iespēju pārveidot to pilnības ainā un tādā veidā virzīties uz priekšu.

No sagatavošanās nodarbībai, 14.03.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed