Tīklveida galvojums

Jautājums: Kas ļauj domas spēkam izvest cilvēku no viņa būtības? Kapēc mūsu kopējās domas potenciāls ir stiprāks par mūsu būtību?

Atbilde: Mēs atrodamies nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmeņa būtībā. Mūsu vēlmes kopumā tiecas pēc uztura, seksa, ģimenes, goda apliecinājumiem, varas un zinībām. Tā arī ir mūsu būtība.

No otras puses, no tuvāko loka es saņemu spēkus, kas attiecas uz augstāku, garīgo pakāpi. Ja apkārtnē valdīs kopīgs nodoms, tad tas uz mani simtprocentīgi iedarbosies.

Šodien šīs parādības jau izpaužas: domas klejo pa pasauli līdzīgi vīrusiem, pārejot no viena cilvēka pie otra. Tās ne vien „lidinās gaisā”, tās ir saistošā tīkla daļa, šo tīklu mēs pagaidām nesajūtam, lai gan tas aptver mūs visus stingrām saitēm.

Agrāk, iepriekšējos attīstības posmos, mūsu savstarpējā saikne bija vāja, taču tagad šis tīkls arvien vairāk izpauž savu iedarbību.

Tā rezultātā mums tagad nepieciešami elekroniskie sakari: mobīlie tālruņi, sms, e-maili, video konferences, sociālie tīkli… Mēs neesam vēl iekļuvuši dziļumā, nesasniedzam pašu tīklu, taču jau atsaucamies uz tā aicinājuma signāliem un tiecamies pēc savstarpējas komunikācijas. Lūk, tur slēpjas mūsdienu sakaru tehnoloģiju sakne.

Taču drīz mēs tās atstāsim, jo tieši tas pats tīkls mums parādīs tā niecību. Nav nekādas jēgas uzturēt arējos sakarus, tukšas sarunas: „Sveiks, kā iet…”. Mūsu vēlme aug, visaptverošais saistošais tīkls izpaužas arvien vairāk, un kādā no brīžiem mēs vēlēsimies daudzkārt kvalitatīvākus sakarus. Tad cilvēki pametīs to, ar ko tik ļoti aizrāvās šodien. Viņi savstarpēji kontaktēsies tikai pie īstas nepieciešamības un atteiksies no „elektronās pļāpāšanas”, meklējot citu kanālu, kas atrodas virs parastās vārdu apmaiņas. Viņi vēlēsies iekšējo kontaktu.

Lūk, ja pareizi vienam uz otru iedarboties, mēs varam jau šodien izmantot mūs saistošo tīklu. Tāpēc, ka dvēseles ir sašķeltas attiecībā pret sevi, nevis pret Bezgalības pasaules Malhut. Turklāt mēs tiecamies sasniegt tieši to. Kur tad slēpjas problēma? Lai arī Malhut no mums ir apslēpta ar vairums ekrāniem- priekškariem, tas nenozīmē, ka mēs tajā neatrodamies. Atbilstoši tam, kā mēs modinām kopējo tīklu, mēs varam tam likt darboties.

Mēs to darām, pateicoties savstarpējam galvojumam. Tāpēc tas ir nepieciešams, lai izlabotos. Mums it kā piedāvā: „Vai esat gatavi precīzi, pareizi un adekvāti izmantot atdeves vajadzībām mūs saistošo tīklu?” Kopumā šāda pieeja tiek dēvēta par „galvojumu”.

Šodien cilvēks kā nekad iepriekš ir pietuvinājies tam, lai iepazītos ar šo tīklu, pietuvinājies, lai aktīvi, apzināti tajā piedalītos. Tas ļaus viņam pielīdzināties Radītājam. „Radītājs” arī ir visaptverošais tīkls, pārpildīts ar bezgalīgu savstarpējo saikni. Tādā veidā Viņš mums atklājas.

Ja es vēlos šo tīklu atklāt iepriekš, tad pats „modinu rītausmu”, cenšos pielikt pūles un jūtu arvien lielāku atbildību par visu pasauli, par visu esamību, līdz pat Radītājam. Turpretī, ja neesmu sagatavojies, netiecos uz priekšu, tīkls ar savu atklāsmi mani pārsteigs. Šeit ir starpība starp „Toras ceļu” un „ciešanu ceļu”.

Vispār viss šis tīkls ar visiem saiknes veidiem, ar visām gaismām, ar visām uztveres detaļām, ar visiem atklāsmes posmiem tiek dēvēts par „Toru”. Ar savu galvojumu mēs to aktivējam, modinām uz nedaudz lielāku atklāsmi un tas izpaužas attiecībā uz katru.

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 12.03.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: