Kad kritīs piekškars

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 20. p.: Mūsu „ķermenis” tā sliktajā formā, kas dots mums tagadnē, nenoniecina mūsu būtību, par cik tam un visiem tā ieguvumiem jāpazūd bez pēdām kopā ar visu nešķīstības sistēmu, kas ir to avots. Turpretī katrs, kam būs jāsadeg, jau līdzinās sadegušajam, it kā viņa nekad arī nebūtu bijis.

Dvēsele (nefeš), kas ietērpusies šajā „ķermenī”, arī ir tikai viena vēlme, taču vēlme atdot, kas nāk no četru šķīsto pasauļu ABeJA sistēmas. Tā nepastāv mūžīgi, par cik šī dodošās vēlmes forma līdzinās dzīvības Avotam un ir nemainīga.

Mēs atrodamies bezgalīgajā realitātē, bet visas pasaules (olamot), tas ir, apslēptības (alamot) ir tikai „filtri”, kas mums adaptē Bezgalības ainu, apslēptības pakāpes, kas eksistē tikai mūsu uztverē. Tās pazudīs, tikko mēs spēsim anulēt savu „ķermeni” – egoistisko vēlmi.

Taču šī vēlme ir vēl jāatklāj. Kur tā atrodas? Visas manas vēlmes būtībā šodien darbojas „dzīvnieciskajā” līmenī. Autentiskā vēlme baudīt izpaužas tad, kad es sāku pielikt pūles darbā, kas vērsts uz atdevi un atklāju visu, kas pretmetā atdeves vēlmei. Pretī labajai līnijai nostājas kreisā, pretī šķīstībai – nešķīstība.

Šeit apakšā, aiz „garīgās uztveres līnijas”, mēs atrodamies šķietamajā pasaulē, kur mūsu vēlmes, kā sacīts, „līdzinās dzīvnieciskajām”. Taču ja, strādājot grupā, nodarbojoties ar izplatīšanu, atrodoties vienotībā biedru dēļ, cilvēces dēļ, bet gala rezultātā – Radītāja dēļ, mēs paužam tieksmi pacelties augšup, tad atklājam savu sabojāto „ķermeni”, tas ir, saņemošo vēlmi ar egoistisko nolūku.

Lai izlabotu šo vēlmi, šis nolūks jānomaina uz altruistisko. Pati saņemošā vēlme paliek, bet virs tās es veidoju atdeves vēlmi – dvēseli. Tās būtība nosaka manu atdevi visiem. Visus apdāvinot, visus mīlot, virs sava „ķermeņa” es attīstu dvēseli. Tāda veidā mēs nonākam pie labošanās.

Tad šī pasaule izzūd, un es redzu visas pasaules līdz Bezgalības pasaulei. Gala rezultātā paliek tikai Bezgalības pasaule, bet starpstāvokļi, pabeidzot manī savu darbu, pazūd.

Mēs arī patreiz eksistējam Bezgalības pasaulē. Arī tagad viss ir atkarīgs no mana nolūka. Nav nekā negrozāma un nelokāma – viss tēlojas un norisinās tikai manās īpašībās.

No nodarbības: no „Zoar Grāmatas Priekšvārda”, 13.03.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: