Viņi to (manna) salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:21)

Jautājums: Ko nozīmē „kad saule iesila, tas izkusa”?

Atbilde: Garīgajā laiks nepastāv. Ir cilvēka iekšējie stāvokļi, kas dēvēti: „rīts”, „diena”, „vakars”, „nakts”.

Ja mans iekšējais stāvoklis ir „rīts” (kad aust saule), tas nozīmē, ka es sāku saņemt augstāko gaismu, lai pareizi virzītos uz priekšu. Ja visa šī stāvokļa laikā es sevi precīzi virzu pretim Radītājam un saņemu gaismu, lai ietu pie Viņa, tad šāds stāvoklis tiek dēvēts par „rītu” un tas var turpināties tūkstoš gadu.

Ja es sāku uztvert šo stāvokli jau atbilstoši tam, kā tas mani uztur, silda, modina manī kaut kādas vēlmes un vajadzības, tāpēc ka gaisma manī ienāk, izejot vēlmes iekšienē četras tās attīstības stadijas, tad es tuvojos pusdienlaikam.

Tajā pašā laikā es sāku sajust gaismu kā nomācošu: karstums, svelme, man nepieciešams mitrums un ēna. Noslēpties no gaismas – kā tad tā? Taču man jākompensē savi iekšējie labojuma trūkumi, kas virzīti uz gaismu, ar ārējiem – atrasties ēnā.

Es sāku sevi aizsargāt, piemērot attiecībā pret sevi nevis iekšējo, bet ārējo ekrānu. Tas pakāpeniski manī izraisa negatīvu spēku, kas liek saulei aiziet, norietēt. Tādā veidā es tuvojos stāvoklim „vakars”.

Vakars ir krēsla, kad es neredzu starpību starp labo un slikto, vai es virzos pareizi, vai nē, vai man līdzās atrodas kāds no pazīstamiem, vai nē, tas ir, manā garīgajā ceļā zūd orientācija.

Tādā gadījumā viss pakāpeniski saļimst, un es no stāvoša stāvokļa pāreju uz sēdošu, no sēdošā – uz guļošu, kad galva un kājas atrodas vienā līmenī – atbilstoši svarīgumam. No manis kā no cilvēka nekas nepaliek, es pilnībā nolaižos līdz dzīvnieciskajam līmenim. No rīta pieceļos, bet uz vakarpusi „aizeju” kā cilvēks.

Šādi stāvokļi ir nepieciešami pastāvīgi. Tādā veidā es sevi pabeidzu, kā ūdens sūknētavā – tumsā saņemu jaunas egoistiskās vēlmes, no rīta tās izlaboju un dienas garumā no jauna pie tām atgriežos. Tas atkārtojas arvien no jauna. Es pārpumpēju no Radītāja rezervuāra uz savu personīgo rezervuāru, līdz pilnībā piepildīšos un kļūšu tāds pats kā Viņš. Sacīts: „Būs vakars, un būs rīts – viena diena”. Proti, viss sākas no vakara.

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka tad, kad saule iesila, manna izkusa?

Atbilde: Manna ir Binas īpašība Malhutā, atdeves īpašība vēlmē saņemt. Tā tiek sajusta tikai no rīta un kad atnāk diena, tad ticības, atdeves īpašība nokrīt un pazūd.

No TV parraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 04.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →