Iepildi degvielu savā „auto” un virzies uz priekšu

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, Es likšu maizei līt no debesīm; un tauta lai iziet un ik dienas salasa dienas tiesu, lai Es viņu pārbaudu, vai tā rīkosies pēc Manas pavēles vai ne”. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:4)

Runa iet tikai par nepieciešamo, jo Radītājs saka: „Jūs nedrīkstat paņemt vairāk”. Tas ir pastāvīgs cilvēka treniņš attiecībā uz pasauli, kur viņš atrodas Augstākā spēka – Binas īpašības (atdeves īpašības) varā, kad viņš nedomā ne par to, kas būs, ne par to, kas bija, bet domā tikai par to, kas ir esošajā momentā un ne par sevi.

Radītājs dod cilvēkam to, kas nepieciešams eksistencei, lai viņam būtu enerģija, kas ļauj palīdzēt citiem. Tikai tādā mērā viņš var barot savu „dzīvnieku” (fizisko ķermeni). Tas ir, šeit precīzi noteikti mūsu „dzīvnieciskā” ķermeņa dzīves likumi, pretējā gadījumā viņam nav nekādu tiesību eksistēt!

„Nepieciešamais” nozīmē, ka es atgrūžu visu un neko vispār nevēlos. Tad es sāku, it kā ar mokām, saprast, kas man vajadzīgs. Tie ir diezgan sarežģīti psiholoģiskie nosacījumi. Ja es visu atgrūžu un vispār nedomāju par sevi, tad tajā brīdī, kad es strādāju citu labā, atklājas, ka man sevi kā auto „jāiepilda” ar degvielu. Lūk, šī iepildīšana tiek dēvēta par „nepieciešamību”.

Jautājums: Vai tas ir reāli?

Atbilde: Reāli ir tas, ka cilvēks strādā citu labā. Viņš piepeši jūt: viss, tālāk vairs strādāt nevar, nepieciešams sevi „iepildīt”. Un viņš „iepilda” sevi ar tādu pašu attieksmi pret sevi kā pret auto un ne piliena vairāk. Viņš nejūt pret sevi citu attieksmi. Viņam tā nepiemīt.

Jautājums: Vai cilvēks, kurš virzās tikai uz garīgās pasaules izzināšanu, var noteikt, kas viņam ir nepieciešamais un kas nē?

Atbilde: To nosaka iekšējā sajūta. Par to nekad nav jādomā un tas nav jāmēra!

Šeit nav nekāda noslēpuma. Vienā no saviem rakstiem Rabašs kā piemēru min savu kaimiņu, kurš neēd, nedzer, neguļ – viņam vispār nekā nav, jo no rīta līdz vakaram viņš ir aizņemts tikai ar politiku. Viņš pastāvīgi organizē sapulces, skrien uz sēdēm, piedalās balsošanās utt. Sieva liek viņam nedaudz atpūsties vai ko ieēst, bet viņš atvairās no viņas: „Man nav laika”. Tas nozīmē, ka viņš apmierinās tikai ar nepieciešamo. Ja cilvēks kaut ko paņem sev, tad tikai lai „iepildītu” savu auto.

Tieši tāpat viņš virzās uz atdevi. Tāpēc nav jādomā: cik un kā, daudz vai maz. Ja galva strādā pareizajā virzienā, tad ceļā dari, ko vēlies.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 04.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed