Visi trumpji mūsu rokās

Jebkurā garīgajā stāvoklī, atrodoties uz garīgajām pakāpēm, ir iekšējā gaisma un apkārtējā gaisma. Taču mūsu stāvoklī, iekāms vēl neesam sasnieguši samazinājumu un ekrānu, mēs varam saņemt palīdzību tikai no apkārtējās gaismas.

Apkārtējās gaismas spēks ir atkarīgs no mūsu vērtējuma, kā mēs godājam augstāko, nākamo pakāpi, tas ir, Radītāju. Taču mēs neesam spējīgi Viņu novērtēt, mums doti tikai daži līdzekļi, kurus izmantojot, mēs varēsim attīstīt sevī Augstākā diženuma sajūtu. Augstākais mums ir grupa, skolotājs, grāmatas, proti, studijas, kas stāsta mums par garīgo pasauli, turpretī Radītājs ir apslēpts un Viņš aiz tā visa slēpjas.

Ar visu šo līdzekļu palīdzību, mēs sākam augstu vērtēt to Augstāko, kurš atrodas ārpus mums: grupu, skolotāju, grāmatas, ar nolūku pielīdzināties Radītājam, lai sagādātu Viņam labpatiku. Lai gan patreiz mēs to nesajūtam, taču pat ja mēs vienkārši runājam par to un pūlamies to sajust vismaz dažreiz, tad līdz ar to mēs sevī ceļam augstumā augstākā diženumu. Pienāks diena, kad šis diženums kļūs tik nozīmīgs, ka ļaus mums sajust līdzās Viņa klātbūtni.

Viss, kas atrodas ārpus cilvēka, ir svētā Šhina, dievišķā klātbūtne. Taču viss ir atkarīgs no tā, cik augstu mēs Viņu vērtējam. No šī nosacījuma: nepieciešamības novērtēt augstāko – seko visi pārējie uzvedības likumi grupā: par ko tajā jārunā, ko no tās prasīt, kā pret to izturēties.

Saskaņā ar to cilvēkam mirdz apkārtējā gaisma. Tā ir īsta augstākā gaisma, taču pagaidām tā iedarbojas uz zemāko kā gaisma, kas atgriež pie avota, tas ir, veic mūsos pārmaiņas, pamazām pietuvinot atdevei, līdz brīdim, kad visbeidzot dos mums samazinājumu un ekrānu, tas ir, iespēju garīgi strādāt.

Tad mēs sākam saprast, kur mēs atrodamies un kas ar mums notiek. Taču līdz ar to, mums jāiet ar ticību augstāk par zināšanām un jāgodā Augstākais, neskatoties uz visām problēmām, kuras Augstākais mums sūta, visus ieganstus, lai mēs attiektos pretēji. Tas arī ir mūsu darbs, kura pamatā ir augsts vērtējums attiecībā pret Augstāko, līdz spēsi „pielipināties” Augstākā pretējai pusei, it kā Viņa labestīgajam tēlam un tad redzēsi, ka Viņš nekad arī nebija uzgriezis tev muguru, bet pastāvīgi pavērsa tev savu vaigu, pilnu gaismas. Tādā veidā mēs iznākam no trimdas un nonākam pie atbrīvošanās.

Sākumā tu vispār biji kā bez apziņas. Pēc tam sāki just, ka atrodies trimdā. Pēc tam, soli pa solim, tu sāc pietuvināties atbrīvošanai un visbeidzot iznāc no trimdas pretī gaismai. Tas viss ir pacēluma pakāpieni atbilstoši tavam vērtējumam attiecībā uz augstākā diženumu, bet pēc tam – saplūsmei ar Viņu.

Visi līdzekļi atrodas mūsu rokās, visi ceļi atvērti, un viss ir atkarīgs no mums. Nav nekā cita, kas mums būtu vēl nepieciešams – Radītājs mums devis visas iespējas, bet pārējais jau atkarīgs no cilvēka. No augšienes žēlastība nenāks, un mums netiks piedots nepabeigtais, pretējā gadījumā mēs nespēsim izveidot savas garīgās tilpnes.

No sagatavošanās nodarbībai, 08.03.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: