Kur ietērpjas dvēsele?

Bāls Sulams „Miers”: Lai gan ir iespējams redzēt ķermeņu nomainīšanos mūsu pasaulē, taču dvēseles nemainās, tās tikai pāriet no ķermeņa uz ķermeni, no paaudzes uz paaudzi. Jaunu dvēseļu nav: vienas un tās pašas dvēseles ietērpjas jaunos ķermeņos.

„Ķermenis” ir saņemošā vēlme. Ja ķermenim ir nolūks atdeves dēļ, tad saskaņā ar īpašību līdzības likumu, tajā ietērpjas gaisma. Pirmā, vismazākā, šīs gaismas daļiņa, pirmā dvēseles pakāpe, tiek dēvēta par „nefeš”. Kopumā gaismai, kas ietērpjas izlabotajā vēlmē, ir cits dvēseles līmenis, nešama. Turklāt visaugstākās gaismas haja un jehida mēs nespēsim atklāt līdz labošanās nobeigumam.

Vispār realitātē eksistē tikai tilpne un gaisma. Mēdz būt tā, ka gaisma nevar izpausties tilpnē un tikai nedaudz to „apmirdz”, uzturot tajā dzīvību. Mēdz būt arī tā, ka tilpne sasniedz līdzību ar gaismu – nolūku. Saņemošā vēlme pastāvīgi atrodas pretstatā gaismai, kura pilnībā vērsta uz atdevi. Taču, ja virs vēlmes ir nolūks atdeves dēļ – „ticība, kas augstāka par zināšanām” vai „atstarotā gaisma”, tad zināmā mērā tā līdzinās gaismai un var to saņemt. Starp tām jau pastāv saikne un vēlmē ienākošā gaisma tiek dēvēta par „nefeš” vai „ruah”, vai „nešama”.

Lūk, par to tiek klāstīts kabalas zinātnē – par vēlmes izlaboto „ķermeni”. No otras puses, mūsu esošajā vēlmē nav dvēseles, nav pat nefeš līmeņa.

Attiecībā uz fizisko ķermeni, par to vispār neiet runa, par cik tas mums tikai izpaužas kā visas šīs šķietamās pasaules daļa.

Kabalistu grāmatas nav medicīnas mācību grāmatas un arī ne anatomiskie palīglīdzekļi. Tās klāsta par garīgo pasauli, par dvēseli. Turpretī „dvēsele” ir Radītāja daļa no augšienes, tas ir, vēlme sniegt baudu, gaismu, kas ietērpjas izlabotajā vēlmē baudīt. Tā nav mūsu esošā vēlme, kas vērsta uz to, ar ko mūsu pasaule „baro” cilvēkus, kuri pieder „dzīvnieciskajam” līmenim. Nē, runa iet par vēlmēm, kuras izpaužas manī attiecībā pret Radītāju un attiecas uz cilvēcisko pakāpi.

Kur ņemt šīs vēlmes? – Grupā, starp biedriem. Es atklāšu tās tikai tur, taču, protams, ne fiziskajās sajūtās.

Tāpēc visu, kas attiecas uz ķermeni, fizioloģiju, var „nolikt malā”. Kabala par to neklāsta. Tā nodarbojas ar vēlmi, kas man atklājas savstarpējās attiecībās ar Radītāju. Tā nodarbojas ar labu vai sliktu vēlmi, kad vēlos sniegt Viņam baudu vai, gluži otrādi, apzagt Viņu.

Tieši šīs attiecības ilustrē piemērs ar viesi un Saimnieku. Tad, kad sēžu pie mielasta galda, runa šeit neiet par apkārtējiem apstākļiem, bet tieši par Saimnieku. Viss pārējais – „dzīvnieciskais” līmenis un tas „paliek aiz kadra”. Būtība ir tajā, ka es sēžu pretim Saimniekam. Kā es pret Viņu izturos? Kā Viņš izturas pret mani? Kas notiek starp mums? Tā arī ir kabalas zinātne, un tikai šeit slēpjas garīgais.

No nodarbības: no raksta „Miers”, 08.03.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: