Monthly Archives: jūnijs 2013

Magnētiskajā gaismas laukā

Jautājums: Kas ir lūgšana?

Atbilde: Lūgšana ir lūgums, kas raidīts Radītājam par to, lai man iedotu atdeves spēku. Pasaulē valda vispārējais atdeves spēks, uz tā turas pasaule. Šis spēks, kas dēvēts par Radītāju, Veidotāju, atrodas visa Universa pamatā. Ja es vēršos pie šī spēka, tad varu palūgt tikai atdeves spēku. Ko vēl citu tas var man dot?

Es lūdzu, lai šis spēks man pietuvinātos, tas ir, ar savu atdeves enerģiju vairāk mani ietekmētu. Taču tad, kad Radītājs sāk uz mani iedarboties ar savu atdevi, es varu uztvert šo spēku dažādi. Ja esmu tam gatavs un līdzinos Viņam ar savām īpašībām, tad jūtu Viņa pietuvināšanos kā labestīgu, man no tā ir labi. Turpretī, ja atrodos ar Viņu pretējās īpašībās, tad Viņa pietuvināšanos man uzskatu kā ļaunu. (vairāk…)

Turies pie Manas rokas

No priekšvārda Zoar Grāmatai: „Pirms izpelnīsimies pārvērst savu vēlmi baudīt saņemšanā atdeves dēļ, stingras slēdzenes aizslēdz vārtus, kas ved pie Radītāja, vārtus uz satuvināšanos, mūs attālinot no Radītāja.

Taču, ja mēs tos pārvarēsim, neļaujot tiem mazināt mīlestību mūsu sirdī, tad slēdzenes pārvēršas par ieejām, un tumsa pārvēršas gaismā, bet rūgtums pārvēršas saldmē. Par cik katra slēdzene ļauj mums sasniegt īpašu Radītāja vadības pakāpi un kļūst par ieeju uz Viņa izzināšanas pakāpieniem.”

Jebkurā savas dzīves notikumā jāredz tikai tie spēki, kas mūsos darbojas. Nav svarīgi, kādā virzienā tie darbojas, tie visi paredzēti pastumt mūs uz priekšu, lai mēs pietuvinātos Radītājam, lai mēs Viņu atklātu un Viņam „pielipinātos”. (vairāk…)

Kam dot priekšroku?

Jautājums: Ja garīgajā nav laika kategorijas, tad kāpēc sacīts, ka Radītājs jau visu ir radījis? Sanāk, ka Viņš visu ir jau izdarījis un patlaban nepiedalās situācijās, kurās mēs atrodamies?

Atbilde: Radītājs nepiedalās nevienā situācijā, un mums no Viņa nav jāgaida palīdzība. Tas tikai vienkārši tiek sacīts mūsu valodā, ka Radītājs mums palīdz, gaida, raizējas, piedalās, soda.

Patiesībā mēs eksistējam spēku pasaulē, tajā apjomā, kur saņemšanas īpašība un atdeves īpašība atrodas viena pretim otrai. Atkarībā no tā, kā cilvēks, kurš sevī iekļauj šīs divas īpašības, tās līdzsvaro, viņš sevi sajūt. (vairāk…)

Pavadonis caur tuksnesi uz apsolīto zemi

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „Mozus sapulcēja tautu kalna pakājē. (Kalns – „ar”, no vārda „irurim” – šaubas). Proti, Mozus atveda tautu pie visdziļākajām domām un sapratnes – pie viszemākās pakāpes”?

Atbilde: Mozus īpašība cilvēkā paredzēta izveidot viņā sapratni par to, ko patiesībā nozīmē atdeve. Mozum ir jāatklāj Radītājs Izraēla tautai.

Visos mūsu informācijas gēnos, kuri ietver sevī visu Bezgalības pasaules Malhut, pastāv tāda īpašība, tāds saiknes līmenis starp visām sašķeltajām daļām, kas dēvēts „Mozus”. Šīs īpašības uzdevums – iepazīstināt cilvēku ar absolūtas atdeves īpašību. Tad, kad cilvēks šādu īpašību iegūst, viņš var pievienot tai jau savas tilpnes, vēlmes un strādāt saņemšanā atdeves dēļ.

Tas nozīmē, ka „Mozus atved viņus pie visdziļākajām domām un sapratnes”. Viņš ved cilvēku cauri visām viņa vēlmēm, kas dēvētas „tuksnesis”, attīra tuksnesī šīs vēlmes no egoistiskā nolūka, kas dēvēts „Ēģipte”, novedot tās visas pie atdeves atdeves dēļ. Tad šīs vēlmes ir gatavas praktiskam darbam trijās līnijās, ko dēvē par Izraēlas zemes iekarojumu.

No nodarbības: no raksta no grāmatas „Šamati”, 14.03.2013.

Avots krievu valodā

Nākotnes aicinājuma signāli

Jautājums: Mēs zinām, ka starpība starp lēno ciešanu ceļu un īso ceļu ir tajā apstāklī, ka pie paātrinājuma es ne vien izjūtu spiedienu no aizmugures, bet arī pats tiecos uz priekšu…

Atbilde: Galvenais – tiekties uz priekšu. Pietiekami ar nelielu grūdienu no aizmugures – un tu atmosties, lai uzņemtos pārējo darbu. Sacīts, ka Radītājs uzliek roku uz cilvēka labo likteni, – tas ir, nosprauž tev virzienu. Pārējais ir tavās rokās.

Jautājums: Tomēr, lai tiektos uz priekšu, sākumā kaut kam ir jāpieķeras. Es taču nerāpšos augšup, turoties pie gaisa. Ko es varu satvert tur, virs galvas, lai pavirzītos augšup?

Atbilde: Nav viegli pateikt. Katram cilvēka ir „eņģelis”, kurš viņu virza. Tas ir īpašs spēks, kas mudina uz vienotību, uz dalību vispārējās sistēmas dzīvē. Rezultātā cilvēks virzās uz priekšu, vēl nezinot, kāpēc un uz kurieni, viņš virzās, pateicoties impulsiem, kas viņam nav saprotami.

Taču tie nav attīstības „veltņa” grūdieni, kas nāk virsū no aizmugures, bet gan „nākotnes aicinājuma signāli”, kas mani kaut kur vilina, kas kaut ko parāda un vispār, rada dažāda veida iespējas. Piepeši es kaut ko redzu vai dzirdu, ar kādu saduros, atrodu kādu grāmatu… Tādā veidā darbojas mans „eņģelis”.

Tādējādi pagaidām uz tavu jautājumu nav skaidras un precīzas atbildes. Taču pēc tam tu redzēsi, ka tas viss ir mūsu attīstības spēki, kurus mēs studējam „Desmit Sefirot Mācībā”. Drīz mēs ar šiem spēkiem satuvināsimies un sāksim runāt šīs grāmatas valodā…

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 21.03.2013.

Avots krievu valodā

Tiesības brīvi sķērsot realitātes robežas

Visā Univerā, sākot no Bezgalības pasaules un visām augstākajām pasaulēm: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira, Asija, visiem parcufim un sefirot, līdz pat šai, viszemākajai un pēdējai pasaulei, kas ietver sevī visu nedzīvo visumu un augus, dzīvniekus, cilvēkus uz Zemeslodes virsas – tikai cilvēkam ir dota izvēles brīvība. Un no visiem cilvēkiem – tikai tiem, kuros mostas jautājums: „Kāda ir šīs dzīves jēga?”
Ja piepeši cilvēks sajūt vajadzību uzzināt, kādēļ viņš dzīvo, tā ir zīme, ka kopā ar šo jautājumu viņā tāpat sākusi attīstīstīties iespēja izlabot savu dzīvi, piepildīt to ar jēgu. Pats jautājums liecina par kādu saiknes rašanos ar dzīvības avotu, proti, viņam ir iespēja izlabot savu saikni ar avotu. Musdienās šis jautājums mostas vairums cilvēkos, tāpēc mēs redzam, ka pasauli pārņem depresija.
Ja mēs paši spētu noteikt, kāds ir mūsu saiknes trūkums, komutācijas bojājums, tad spētu sevi izlabot. Mēs iekļautu sevi un gan labo, gan slikto sistēmu un redzētu, kura saikne ir bojāta, bet kura izlabota. Taču mēs nespējam to izdarīt, tāpēc ka cilvēks ir radīts tikai ar ļaunuma spēku. Izņemot vēlmi baudīt pilnīgi visu, kas tikai ir iespējams, es neko vairāk nejūtu, nesaprotu un ne par ko citu nespēju domāt. Tāda ir mana iekšējā programma. (vairāk…)

Fiziķi: Visums ir gigantiskas smadzenes

Viedoklis: Ideju par Visumu kā „gigantiskām smadzenēm” zinātnieki piedāvāja jau gadu desmitiem. Taču tagad fiziķi var sniegt pierādījumus. Visums var augt kā gigantiskas smadzenes, ar elektriskajiem lādiņiem starp smadzeņu spoguļšūnām, kas līdzinās galaktikas formai, kas izvēršas plašumā.

Datormodelēšanas rezultāti parāda, ka dabiskā augšanas dinamika, sistēmu attīstības ceļš ir viens un tas pats dažādiem tīklu veidiem, vai tas būtu Internets, cilvēka smadzenes, vai arī Visums kopumā. Rezultātā zinātnieki apgalvo, ka Visums patiešām attīstās kā smadzenes. Pētījums paceļ nopietnus jautājumus par to, kā Visums darbojas.

Replika: Visas pasaules iekārtotas atbilstoši vienotai AVAJa sistēmai – 4 līmeņu attīstībai. Viss un katra tās daļa. Absolūtās atdeves vienotais spēks valda visā sistēmā, vada to un nosaka visu, tostarp arī mūsu likteni. Mainot sevi, mums ir iespēja ikreiz iet „kopsolī” ar tās attīstības gaitu un tādā veidā justies komfortabli. Pie tam, jau iepriekš nosakot nākamos stāvokļus un, mainot sevi, tos uztvert nevis kā ciešanas nesošus, bet kā vēlamus. Tas arī ir Kabalas zinātnes uzdevums.

Avots krievu valodā

Ārpus laika

No sarunas, kas notika maltītes laikā pirms kongresa sākuma Vācijā

Jautājums: Kas radīja Radītāju?

Atbilde: Mēs eksistējam pasaulē, kurā ir sākums, beigas, laiks, ierobežojums, izplatīšanās – tas ir, izmaiņas. Turpretī garīgā pasaule, pat vismazākā tās pakāpe, ir pilnība. Pilnība nevar mainīties, tai nav sākuma un beigu. Tāpēc jautājumam par to, kas norisinās garīgajā pasaulē, nerunājot jau par Radītāju, nav jēgas. Tur nekas nemainās.

Viss mainās tikai mūsu pasaulē un mainās tikai no pirmā punkta līdz pēdējam: no Bezgalības pasaules stāvokļa, kurā mēs atrodamies embrija attīstības formā, līdz tam pašam stāvoklim Bezgalības pasaulē, kurā esam pilnīgi izlaboti. Visā garīgajā pārvērtībā tikai maza šī ceļa daļiņa – mūsu pasaule – ir pakļauta izmaiņām. Turpretī viss pārējais nemainās, tur valda mūžība, pilnība, tur nepastāv laiks.

Šodien par to jau runā gan fiziķi, gan psihologi. Tāpēc nav nozīmes spriest par to, kas radījis Radītāju un vai iepriekš kaut kas ir pastāvējis, vai nē. (vairāk…)

Nolemtie izdzišanai?

Šodien realitātes ainu es uztveru egoistiskajā vēlmē, tā rezultātā es pastāvīgi jūtu nogurumu un nevēlos plaši atvērt manas uztveres logus, turklāt citus uzskatu par labāku ciešāk aizvērt. Es pastāvīgi sevi ierobežoju, jo mana vēlme ir ļoti maza, ļoti šaura.
Mēs veidojam visas iespējamās ierīces, kas ļauj paplašināt mūsu pasaules uztveri: teleskopus, mikroskopus, radiouztvērējus – un atklājam realitāti, kas ir daudzkārt daudzveidīgāka salīdzinājumā ar to, kuru paši sajūtam. Taču pat šo esamības fragmentu, kas atrodas mūsu redzes lokā, mēs cenšamies samazināt un ierobežot.
Rezultātā es nogurstu un noslēdzos sevī, līdz nomirstu. Nomirstu tāpēc, ka piekrītu nomirt, vēlos sašaurināt savus uztveres instrumentus. Man apnīk šī aina, un es pakāpeniski izdziestu kopā ar savas dzīves norietu. Lūk, tas norisinās saņemošajā vēlmē. (vairāk…)

Cilvēks, no kura atkarīgs viss Universs

Ļaunas valodas ir pārkāpums, saišu, komunikācijas pārraušana starp cilvēkiem cilvēciskajā līmenī. Taču tas, kas notiek ar cilvēku, projicējas uz visām citām dabas formām, kuras atrodas zemāk salīdzinājumā ar viņu. Tāpēc vispārējās sistēmas uzvedība, ietverot augstākās pasaules, ar visu, kas tajās atrodas, un mūsu pasauli ar visiem tās līmeņiem zem cilvēciskā: dzīvniecisko, augu un nedzīvo, ir atkarīga vienīgi no brīvās izvēles, kas pastāv visā Universā. Viss ir atkarīgs no vienīgās brīvās darbības: pareizas saiknes starp daļām tajā līmenī, kur to ir iespējams nodibināt saskaņā ar pašu radījumu gribu.

Šo saikni nevar izveidot elementārdaļiņas vai molekulas, ne dzīvnieki, kas atrodas zemāk par mums, ne arī eņģeļi, kas atrodas augstāk, proti, augstākie spēki. Šī saikne tiek veidota tikai mūsu, cilvēciskajā līmenī, tikai cilvēks ir noteicošais visā spēku un formu hierarhijā. Tikai cilvēkiem ir gribas brīvība, un tā attiecas tikai uz to, kā nodibināt starp tiem pareizo saikni, – sākotnējās, dabiskās, proti, naida un egoistiskās nošķirtības vietā – uz izlabotu attieksmi, ko dēvē par „mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu”. Tādā veidā mēs sasniedzam visu radības daļu absolūtu uzvedību, kas līdzinās vienotai integrālai sistēmai. (vairāk…)