No raksta „Sauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvumā” („Šamati”, nr. 241): Ziniet, ja Radītājs jūs sauc, tas nozīmē, ka Viņš ir tuvumā. Proti, patreiz jums dota iespēja: ja jūsu sirds būs jūtīga, tad sajutīsiet, ka Radītājs ir jūsu tuvumā. Tas līdzinās cilvēkam, kurš nomaldījies dziļā mežā un zaudējis jebkuru cerību atgriezties mājās.

Taču tajā mirklī, kad tālumā viņs redz kādu cilvēku un dzird cilvēka balsi, tajā pašā brīdī viņā mostas kaislīga vēlēšanās atgriezties dzimtajās vietās, un viņš sāk saukt un lūgt, lai kāds atnāktu un viņu glābtu.

Tāpēc, ja Radītājs vēlas izvest cilvēku no dziļa meža, tad parāda viņam tālumā nelielu gaismu un cilvēks mobilizē visus atlikušos spēkus un metas turp, kurp gaisma viņam norāda, lai to sasniegtu. Taču, ja viņš nesaista šo gaismu ar Radītāju un nesaka, ka tas, kurš viņu sauc ir Radītājs, tad šī gaisma viņam pazūd un atkal atliek stāvēt bieza meža vidū…

Viss ir atkarīgs no sagatavotības, no mūsu tieksmes atklāt atdeves īpašību, tas arī tiek dēvēts par Radītāja atklāšanu. Šajā pakāpē mēs sākam dzirdēt Radītāja balsi, kurš mūs sauc un aicina pie sevis, kurš rāda mums dažādas savas tuvošanās zīmes. Taču cilvēks tās spēs sajust tikai ar nosacījumu, ka pareizi izprot mērķi, kuru vēlas sasniegt: ja tiecas sasniegt tieši atdeves īpašību, kas atradīsies augstāk par viņa egoistisko saņemšanu. Tas nozīmēs, ka viņš iet ar ticību augstāk par zināšanām.

Taču, ja cilvēks vēl nav sevi izlabojis, tad nespēj sajust un noticēt, ka tieši Radītājs viņu sauc, bet domā, ka tā ir nejaušība vai arī ka viņš vienkārši pats ir atmodies. Viņš nesaprot, ka viņu sauc Radītāja balss, vēloties viņu piesaistīt atdeves īpašībai.

Visu nosaka sagatavotība. Ja šī sagatavošanās bijusi pareiza un pilnīga, ja cilvēks pielicis pietiekami spēka un izpildījis viņam atvēlēto, tad sāk just, kā Radītājs viņu aicina, izmantojot jebkuru iespēju, lai vērstos pie cilvēka.

Ja cilvēks pieliek pūles, tad galu galā redz, ka Radītājs viņu gaida aiz katra stūra un aicina pie sevis, rādot visas iespējamās zīmes un mājienus. Sanāk, ka starp viņiem izveidojas attiecības, un cilvēks kļūst par Radītāja partneri. Tādā mērā, kādā Radītājs tiecas pie cilvēka, tāpat arī cilvēks tiecas sasniegt Radītāju, savstarpējo atdevi, līdz viņi satiekas un iekļauj viens otru savos apskāvienos.

Šeit viss ir atkarīgs no sagatavotības. Sākumā cilvēks pat nejūtas it kā būtu pazudis tumšā mežā. Viņš vispār meklē nepareizā vietā un viņam šķiet, ka izlauzīsies cauri visam ar saviem spēkiem un pats sasniegs vēlamo. Vai arī viņš vienkārši gaida, ka kāds atnāks un viņu izglābs (tāds periods dzīvē mēdz būt). Paiet laiks, līdz viņam izdodas nodibināt pareizu savstarpējo saikni ar Radītāju, kad cilvēkam rodas tieksme uz atdevi, atbilstoši kurai viņš jau var pazīt Radītāja balsi, saprast, ka tas patiešām ir Radītājs, kurš viņu sauc.

Tad viņi savienojas – Radītājs glābj cilvēku, tāpēc ka cilvēks jau saprot, kas ir viņa patiesais glābiņš.

No sagatavošanās nodarbībai, 27.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →