Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 10. p.: Radītājam nav raksturīga nekāda saņemšana – Viņš vēlas tikai atdot. Turpretī nešķīstiem spēkiem (klipai) nav raksturīga nekāda atdeve – tie vēlas tikai saņemt savam labumam. Nav lielāka pretmeta kā šis.

Jautājums: Kas ir klipa?

Atbilde: Klipa ir tas, kas aizšķērso man ceļu satuvināties ar Radītāju. Es redzu šo klipu kā spēku, kas liek man šķēršļus.

Patiesībā sakot, kas man var traucēt?

Es vēlos baudīt, tas nozīmē, ka man traucē visi iespējamie baudas veidi, kas novērš manu uzmanību, novirza mani no pielīdzināšanās Radītājam, attur no virzības uz vienotību un atdevi. Lūk, šādas baudas izpausmes arī tiek dēvētas par „nešķīstību”.

Tas ir, klipa ir augstākā merā patīkama lieta. Teiksim, man ir patīkamāk atpūsties mājās nekā piedalīties biedru sapulcē. Man ērtāk domāt nevis par pasauli un ne par labošanos, bet par to, ka notiks personīgi ar mani. Man patīkamāk rūpēties par personīgajiem bērniem, nevis kaimiņbērniem.

Taču īstā klipa ir tad, kad es jau jūtu, ka mēroju kādu ceļu, kas virzīts uz Radītāja atklāšanu un varu sniegt Viņam tādā veidā labpatiku, taču piepeši atklāju, ka man patīkamāk un komfortablāk kaut kur novirzīties, uz kaut ko novērst uzmanību. Lūk, tā arī ir klipa: tā it kā rauj mani aiz apģērba un velk atpakaļ.

To visu mēs nespēsim izprast pa īstam, iekāms neiegūsim nolūku, kas paceļas virs vēlmes, iekāms neiziesim no vēlmes un nesāksim darboties, vadoties no nolūka.

Rīkoties, vadoties no nolūka, nozīmē veikt samazinājumu (cimcum) attiecībā pret saņemošo vēlmi. Man jābūt no tās neatkarīgam un pilnībā brīvam savā izvēlē. Citiem vārdiem, nebūdams atkarīgs no savas vēlmes, es varu izlemt, ka strādāšu ar to saņemšanas labā. Man ir iespēja strādāt atdeves labā, taču es lemju otrādi. Lūk, tā ir nešķīstība. Un otrādi, ja man nav izvēles, tad arī no manis nav ko prasīt.

Saņemšana ar egoistisku nolūku ir klipa, kas velkas caur visiem mūsu pacēlumiem līdz pat labošanās beigām. No mums pastāvīgi tiek prasīts ļoti grūts lēmums – kā rīkoties: saņemšanas labā vai atdeves labā?

Runa iet par darbu ar egoistiskās vēlmes gaismām un tilpnēm, nevis vienkārši par atteikšanos no mūsu pasaules „maziskajām” baudām. No manis tiek prasīti ļoti svarīgi lēmumi, es sāku just, ka ir ķēniņš, kas pēc savas dabas ir egoistisks. Tā ir Radītāja pretējā puse un man šķiet, ka tā valda pār pasauli. Tā tam arī ir jābūt un šajos apstākļos es pieņemu lēmumu.

Pie tam lēmums ir iespējams tikai tad, ja esmu pacēlies virs samazinājuma, ja neesmu ne no viena atkarīgs. Lūk, tad arī es lemju baudīt saņemšanas labā un pārvēršos klipā…

Vispār nešķīstie spēki ļoti enerģiski virza cilvēku uz mērķi. Tie modina viņu tādā veidā, ka viņš ir spiests, līdzīgi alpīnistam, pacelties pāri šiem spēkiem, tos pārvarēt, nonākot līdz virsotnei pie Ķēniņa pils. Ikviens viņa solis ir pacelšanās virs nešķīstības.

Klipa ir viss radījuma materiāls, saņemošā vēlme, kas ietērpās savā egoistiskajā formā un tādā veidā mums izpaužas. Tāpēc, „nepieslēdzoties” klipai, nav iespējams veikt uz priekšu nevienu soli.

Protams, ne ja mēs paši tai „pieslēdzamies”. Mums pastāvīgi ir jāturas pie labās līnijās un tad nešķīstie spēki atnāk vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā formā.

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 05.03.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →