Uzticības eksāmens garīgajam

No raksta „Tas, kas nāk no sirds” („Šamati”, 25. raksts): Pastāv viens padoms: pieķerties savam skolotājam un grāmatām iekšējā līmenī, ko dēvē „gūstot no grāmatām un to autoriem”. Tikai pateicoties saplūsmei ar viņiem, cilvēks var mainīt savas domas un vēlmes uz labāko pusi.

Pretējā gadījumā nekādi strīdi un viltibas viņam nepalīdzēs mainīt savas domas. Visi viņa prātīgie argumenti, ar kuru palīdzību viņš veido savus secinājumus, ka pastāvīgi nepieciešams iet Radītāja ceļu, balstās uz saplūsmi ar viņa skolotāju. Kā tikai zaudēs šo pamatu, izzudīs viss šo argumentu spēks, jo viņam vairs nebūs uz ko balstīties.

Tad, kad pēc ilgstošām likstām, dzīves jēgas meklējumiem vai mēģinājumiem apspiest šo jautājumu ar antidepresantiem, cilvēkam beidzot atklājas ceļš un viņu atved uz kabalistisko grupu, pie skolotāja, viņa ceļā rodas uzdevums, – kā mainīt viedokli, kas vērsts uz sevi un uz pasauli, kā mainīt savu uztveri.

Šim nolūkam viņam nepieciešams izpildīt kabalistu padomus: „Izvēlies sev skolotāju un nopērc draugu”. Tas ir, viņam jāpiestiprinās pie kāda balsta, kas atrodas ārpus viņa. Ja viņš maina savu vēlmi uz cita cilvēka vēlmi, proti, skolotāja, grupas, biedru, viņa garam tuvu cilvēku vēlmi, tad, pateicoties tam, iegūs savu garīgo tilpni. Tad no egoistiskās pieejas, ar kuru nespēj sajust vairāk par tā dēvēto „mūsu pasauli”, viņš pāries uz uztveri caur grupu, kur jau sāk sajust garīgo pasauli.

Un šeit ļoti svarīga ir saplūsme ar skolotāju, jo kādam taču cilvēks ir jāatved uz grupu, kurā viņš iemantos savu garīgo tilpni. Tāpat arī dzīvē ir bērnības gadi, iekāms cilvēks izaug līdz brieduma vecumam, taču pirms tam viņu vada un atbalsta vecāki, sabiedrība, vesela sistēma.

Tad, kad viņš pieaug un ienāk dzīvē, tad aizņem savu vietu šajā sistēmā un var pastāvēt patstāvīgi. Taču sākumā ir jābūt kādam, kas viņu laiž pasaulē un kas pavada viņu visu bērnības laiku, palīdz pieaugt. Šāds pavadonis, audzinātājs ir skolotājs vai „Ravs” (lielais), kā viņu dēvē kabalā. Tas ir garīgs jēdziens, nevis fiziskais ķermenis.

Ravs – vispārējās sistēmas augstākā daļa, kas rūpējas par skolniekiem, gluži kā parcufims Aba ve-Ima rūpējas par ZO”N, lai paceltu tos augšup. Ar kādu nolūku mums tiek dots sajust šo augstāko sistēmas daļu kādā materiāla cilvēka izpausmē šajā pasaulē, kurš dzīvo līdzās mums? Tas tiek dots, lai mums būtu iespēja kaut kādā veidā atmosties, caur zināmiem šīs materiālās dzīves notikumiem un just, ka mums ir atbalsts.

Spriežot pēc tā, cik lielā mērā cilvēks seko tam, ko viņam iesaka skolotājs attiecībā uz viņa garīgajām darbībām, cik lielā mērā iet ar ticību augstāk par zināšanām, proti, mainot savu viedokli uz skolotāja viedokli, savas vērtības uz augstākā vērtībām, viņš var novērtēt savu izaugsmi. Šajā ceļā ir daudz pacēlumu un kritumu, no mīlestības pret skolotāju līdz naidam pret viņu, vairums šaubu, jautājumu un noskaidrošanu.

Cilvēks iziet milzums stāvokļu un viņam jāiziet tie visi, taču galvenais, jāpasteidzas, lai redzētu, ka viņam dota iespēja iziet no sevis un piestiprināties augstākajam, lai arī materiālā veidā: caur fizisko cilvēku, viņa vēlmēm, domām, mācībām, palīdzību, godbijībā viņa padomu priekšā, kuri pretēji viņa personīgajam viedoklim, viņa aprēķiniem un prātīgajiem pragmatiskajiem argumentiem. Un, visbeidzot, viņš saprot, ka nespēj iziet uzticības eksāmenu, saplūsmi ar garīgo, ja neizies to attiecībā pret savu skolotāju.

Kā sacījis Bāls Sulams viņa runā Zoar Grāmatas nobeigumā: „Kalpošana savam Skolotājam ar miesu un dvēseli noved pie saplūsmes ar viņu, proti, pie īpašību līdzības. Līdz ar to skolnieks saņem sava Skolotāja zināšanas un domas „no mutes mutē”, caur dvēseļu saplūsmi. Tādā veidā viņš izpelnas Radītāja diženuma izzināšanu tādā pakāpē, ka atdeve pārvēršas par saņemšanu, kļūdama par enerģiju, kas pietiekama, lai viņš ieliktu visu savu dvēseli un visu savu būtību saplūsmes ar Radītāju sasniegšanā.

Tas ir, saplūsme ar skolotāju ir garīgās izaugsmes līdzeklis, pateicoties kuram, no apmācības „no mutes ausī” nonāk pie garīgās informācijas nodošanas „no mutes mutē”, caur iekšējo kanālu, kas izveidojas starp skolnieku, skolotāju un augstāko sistēmu.

Protams, tas ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu saplūsmi ar Radītāju. Kā tēvs un māte ir līdzeklis tam, lai cilvēks piedzimtu, izaugtu un sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Taču tajā pašā laikā, viņi ir pilnīgi nepieciešami, tāpēc bez šīm sistēmām: „skolotājs, grupa, grāmatas”, nav iespējams iztikt.

No nodarbības: no raksta no grāmatas „Šamati”, 01.03.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: