No Bāla Sulama rakstiem „Gudrības augļi”: Kopīgas lūgšanas laikā cilvēkam aizliegts atrauties no pārējiem un lūgt par sevi, pat ja arī viņš vēlas sniegt Radītājam prieku, taču vēlas darīt to pats, nevis kopā ar pārējiem. Tas, kurš atraujas no sabiedrības un lūdz par savu, personīgo dvēseli, neveido to, gluži otrādi, nodara ļaunumu savai dvēselei, kļūdams par to „augstprāti, ar kuru Radītājs nespēj atrasties kopā”.

Nav viegli pārvarēt šo grūto psiholoģisko problēmu. Mūsu ego neļauj mums apzināties, atcerēties, apgūt un pieņemt noteikumu, ka tikai, izejot no sava ķermeņa robežām, tur ārpusē mēs atradīsim savas dvēseles tilpni. Turpretī viss, kas man tagad psiholoģiski šķiet kā mans „Es” – pastāv tikai manā fantāzijā, lai es atceltu šo priekšstatu, anulētu un redzētu sevi ārpus tā.

Lai šo faktu, šo pasaules uztveri pieņemtu un ar to dzīvotu, mums nepieciešams spēcīgs biedru atbalsts, mācības, neatlaidīgs darbs un savstarpējais galvojums. No tā sākas jebkura labošanās darbība, jo egoisms ikreiz pieaug un no jauna jāstrādā ar šo papildu nastu, lai, neskatoties uz to, izlemtu, ka mūsu tilpne atrodas ārpus tā.

Šie aicinājumi: „Nedari citam to, kas nīstams tev pašam” un „Mīli tuvāko kā sevi pašu”, šķiet mums vienkārši kā „kulturālas”, labas uzvedības pieklājības likumi, kā morāles principi. Taču nē, runa iet par iekšējo virzību, kurai jādzīvo cilvēkā, ja viņš vēlas atrast savu iekšējo daļu, savu dvēseli un sākt to labot.

Tāpēc tas, kurš lūdzas par sevi pašu, ne tikai neveicina savu garīgo izaugsmi, bet nodara sev milzīgu ļaunumu, jo ar to it kā nogriež sevi no pārējiem, pastiprinot šķelšanos. Lai gan ir saprotams, ka no negatīvām darbībām nav iespējams izvairīties, tāpē ka cilvēkam ir nepieciešams nonākt ļaunuma apzināšanās stāvoklī, līdz viņš sapratīs un sajutīs, ka tā ir nepareiza attieksme.

Taču mēs jau esam pietuvinājušies sava īstenā darba nobeigumam un tāpēc tas mums ir skaidri jāsaprot un pastāvīgi jāpalielina kopējais viedoklis, ka tikai „MĒS”, nevis „ES” ir garīgā eksistence, virzība uz priekšu, meklējumi, darba rezultāts – tikai starp mums. Tieši tur mums jāpievelk visi spēki, pūloties pieradināt sevi tādam uzskatam un nomainīt sevi uz „MĒS”, lai dzīvotu dvēselē.

No sagatavošanās nodarbībai, 03.03.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →