Liktenis ļoti mainās atbilstoši izaugsmei. Katram tiek dotas savas grūtības, taču nevajag citus apskaust. Mēdz būt tādas iekšējās problēmas, kuras nav redzamas no malas un liekas, it kā cilvēkam ir viss labākais, visu dzīvi viņu pavadījusi veiksme un nekad nav bijušas finansiālas problēmas. Taču mēs nezinām, kādus iekšējos vai ārējos šķēršļus, kas nav saredzami no malas, viņš pārvar. Šeit nevienam netiek dota priekšroka.

Ja labošanās ir dziļāka, tā ir kvalitatīvāka un tāpēc tā ir daudzkārt spēcīgāka salīdzinājumā ar labošanos, ko piešķir ārējās problēmas. Tas līdzinās tam, kā strādniekam jāstrādā vesela nedēļa, lai nopelnītu tik pat daudz, cik nopelna speciālists par vienas dienas darbu vai pat vienas stundas darbu. Tas jau ir atkarīgs no dvēseles saknes.

Mes ar jums tieši arī nodarbojamies ar vissvarīgāko darbu. Tas ir zems, melnais darbs – darbs, kas vērsts uz pasaules labošanu tās vismaziskākajā pakāpē, kurā tā patreiz atrodas. Un šis darbs ir īpašs un godājams. Tas ir jasajūt, jāsaprot un jāpateicas.

Mēs strādājam ar savu tilpni. Visas problēmas, kas atklājas, ir līdzekļi, kas ļauj labot izjaukto vienotību. Katru dienu es atkārtoju, ka izplatīšana nepieciešama jūsu labumam, ka tās ir jūsu personīgās tilpnes un ar to jūs nedarāt nekādu pakalpojumu. Radītājam nav vajadzīgs jūsu darbs, – pirmkārt, jums pašiem tas ir vajadzīgs, pretējā gadījumā, kādās tilpnēs jūs saņemsiet atklāsmi?

Taču, ja cilvēks iegrimis sašķeltībā un no turienes vēlas uztvert pasauli, neveicinot savu labošanos, tad viņš ir gluži kā bērns, kurš nevēlas augt, bet prasa, lai viņam divu gadu vecumā dotu visas lietas, kas pieder pieaugušajiem. Tas nozīmē, ka viņš atpaliek savā attīstībā un neizmanto iespējas, kuras viņam tiek dotas.

No nodarbības: no Bāla Sulama vēstules, 19.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana | Add Comment →