Jautājums: Reizēm es brīnos par savām domām. No kurienes tās nāk?

Atbilde: No Radītāja.

Jautājums: Taču, kad domāju par savām domām, vai tas arī nāk no Viņa? Tādā gadījumā, kur esmu es pats?

Atbilde: Man tikai viss ir jāattiecina uz Viņa rēķina, viss jāpiedēvē vienotajam Avotam, gaismai, kas līst no augšienes un apakšā modina rešimot. Gaismas satikšanās ar rešimot arī rada to realitāti, kura ir es. No tā veidojas mana realitātes sajūta.

Manī atrodas piecas attīstības pakāpes un ja es vēlos izzināt savu Avotu, savu Veidotāju, tas nozīmē, ka esmu nonācis līdz piektai pakāpei. Tad es vēlos izzināt savu sākotni – gaismu un rešimot. Citiem vārdiem, es uzdodu sev jautājumu par dzīves jēgu: kā veidojas šī dzīve? Kāpēc, kādēļ un kā?

Parasti šis jautājums rodas sliktu sajūtu reziltātā, kad man ir slikti. Tādā gadījumā, kā skaidro kabalisti, es pats neko nespēju saprast un izdarīt. Sākumā man ir jāsaliek kopā, jāizveido sistēma, kurā es darbošos – gan kā rešimo, gan kā gaisma.

Šajā sistēmā esmu es un tuvākais, kas ļauj man viņā modināt rešimo un gaismu. Tad es sāku pielīdzināties Radītājam, kā sacīts: „No Tavām darbībām mēs Tevi izzinām”.

Šāda sistēma tiek dēvēta par grupu.

No nodarbības: no raksta „Miers”, 01.03.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →