Īstenības atrašana

Jautājums: Kā strādāt ar saviem iekšējiem stāvokļiem? Piekrist? Pacelties pāri? Lūgt? Pieprasīt?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no tava līmeņa.

Laikam ritot, mēs sākam gūt baudu no tā, ka spējam pacelties virs saviem stāvokļiem. Tas nav mazohisms un arī ne akla aizmiršanās. Mēs apzināmies savas sajūtas, veicam aprēķinu un tajā pašā laikā atraujamies no tā. Tāds ir nākamais posms ceļā uz ekrāna (masah) izveidošanu: cilvēks pūlas būt atrautībā no pozitīva un negatīva, būt pa īstam objektīvs un neatkarīgs no ķermeņa sajūtām.

Jautājums: Kā tādā līmenī noturēties, ļaujot patīkamām un nepatīkamām sajūtām pildīt savu darbu vēlmē un vienlaikus vērojot tās no malas?

Atbilde: Ķēniņa Zālamana Līdzībās (Mišlei) ir sacīts: „Atrodi īstenību un nepārdod to”. No ārpuses to nav iespējams saskatīt. Šeit cilvēka aprēķinā ir daži plasti un nav iespējams pastāvīgi šajā punktā noturēties, līdz augstākā gaisma tam piešķirs „pastāvību”.

Taču, ja cilvēks pieliek pūles, tad arvien biežāk viņš vēlas, lai tā būtu. Sākumā viņam dod sajūtu, it kā viņš var „noturēties līmenī”. Pēc tam, protams, sūta izgāšanās un bezspēka sajūtu. Tad noskaidrojas, ka viņš nespēj pat domāt par to. Pēc tam viņš aiztur šo domu, taču nespēj to realizēt… Tādā veidā attīstās četras stadijas, kas piemīt jebkuram procesam.

Tomēr jebkurā gadījumā, uz visas sajūtu skalas, no maksimālā negatīva līdz maksimālam pozitīvam, man jācenšas noturēties šajā punktā, centienos sasniegt mērķi. Lai kas arī notiktu, man ir vienalga. Lai arī sajūtas mani plēš uz pusēm, es paļaujos tikai uz vienu un fiksēju sevi uz mērķi.

Tas viss ir iespējams tikai „grupas centrā”. Ne aiz horizonta, ne aiz mākoņiem, bet tikai tur es atrodu, atklāju garīgo pasauli. Strādājot ar grupu, es sāku atklāt, ka apkārt man nav nejaušas sejas, bet īpaši cilvēki, kas izredzēti no augšienes. Visi kopā viņi sastāda veselu tīklu un ja es tajā iekļaujos, ja esmu gatavs visiem spēkiem tam palīdzēt, tad kļūstu par Malhut, Šhinas daļu.

Un vēl: es iepazīstos ar Spēku, kas atbalsta šo grupu un atklājas tajā un vēlos identificēties ar šo Spēku. Es veicu atdevi biedriem no lejas, bet atdeve – no augšienes un tieši tur, grupā mēs ar viņu, beidzot, tiekamies, lai apvienotos. Tad izrādās, ka grupa ir mūsu un atdeves kopīgais „mazulis”…

No nodarbības: no „Raksta Zoar Grāmatas noslēgumam”, 21.02.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: