Pasaules izzināšana nozīmē izzināt cilvēku

Mums šķiet, ka pasaule it kā atrodas ārpusē, ārpus mums. Taču tā ir tikai ilūzija, kas mums dota, lai mēs spētu to labāk saredzēt. Ja pasaule neatrodas manī, bet ārpusē, tad es izturos pret to kritiski, vērojot to kā zem palielināmā stikla. Šādu palielinājumu man sniedz ego.

Ja es kādu mīlu, tad viņā nemanu trūkumus. Turpretī, ja es kādu ienīstu un nepieņemu, tad dabiski, ņemot vērā manu egoismu, katru sīkumu viņā pārvēršu lielā netikumā un visu traktēju vēršot uz apsūdzības pusi.

Taču patreiz nav svarīgi, kurā pusē es vērtēju: labajā vai ļaunajā – galvenais, ka tādā ceļā varu atklāt vairums papildu īpašību, ar lielāku atrisināšanas spēju. Tāpēc mūsu pasauli mēs redzam kā ārējo, lai gan tā pilnībā ir iekšēja. Es it kā no sevis būtu visu izmetis uz ārieni, lai detalizētāk sevi izpētītu, kā zem mikroskopa.

Tas pats attiecībā uz augstāko pasauli. Cilvēkam šķiet, ka augstākā pasaule atrodas kaut kur ārpusē, tālu – ārpus mana ķermeņa, īpašībām, sajūtām un es vēlos to „pietuvināt“ vai „pietuvināties‘ pats. Taču tie ir tikai vārdi – „zaru valoda“. Patiesībā visas pasaules atrodas cilvēkā, un augstāko pasauli mēs atklājam, pateicoties savām iekšējām pārmaiņām.

Tādējādi kļūst saprotams, ka pasaules atklāšana un cilvēka atklāšana ir viens un tas pats. Mēs sajūtam savu iekšējo uzbūvi ārējās pasaules veidolā. Tāpēc visa pasaule, visa tās nedzīvā, augu un dzīvnieciskā daba, visi fizikas, ķīmijas, bioloģijas, zooloģijas, botānikas, astronomijas likumi būtībā ir manas iekšējās psiholoģijas likumi. Tikai es šo iekšējo psiholoģiju studēju tādā veidā, it kā tie būtu ārējās pasaules ārējie likumi.

Salīdziniet, par cik mazāk esam pavirzījušies uz priekšu savas iekšējās psiholoģijas izzināšanā salīdzinājumā ar sasniegumiem tā dēvētajās dabaszinātnēs. Tas ir piemērs, kas atspoguļo, cik lielā mērā mums ir pieejama šīs šķietami ārējās pasaules izpēte un atklāšana. Turklāt, vadoties no šīs pasaules, mums ir jāsaprot, ka pasaule esam mēs paši un mums tā jāpārvieto no ārpuses uz iekšieni.

Ja izskatīt cilvēcisko attiecību tīklu šajā pasaulē: pārmaiņas, kas norisinās ģimenes attiecībās, depresiju, cilvēka attieksmi pret otru cilvēku, ekonomiku, politekonomiju, vēsturi, proti, egoistiskās saiknes starp cilvēkiem, kuras nosaka, kā labāk nopelnīt uz otra rēķina, tad šo attiecību tīkls atspoguļo mūsu personīgo psiholoģiju. Nevis ekonomika atrodas krīzes stāvoklī, bet mēs paši. Es nespēju ieviest kārtību pats sevī, jo mans ego atrodas nevis ārpusē, bet gan manī.

Tāpēc visa milzīgā krīze, kuru šodien vērojam ārējā pasaulē, norāda uz cilvēka iekšējo krīzi. Nepieciešams labāk izpētīt notiekošo ārpusē, izzināt šo pasauli, lai pēc tam to attiecinātu uz sevi un saprastu, kas norisinās iekšienē. Spriežot pēc tā, kāda krīze izplatās visapkārt, kļūst saprotams, ka mēs milzu soļiem tuvojamies stāvoklim, kurā šī krīze atklāsies mūsos.

Sākumā krīze izpaužas nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā pakāpē, ekoloģijā. Pēc tam cilvēku savstarpējās attiecībās: tirdzniecībā un ražošanā. Taču pakāpeniski cilvēce sāks saprast, ka būtībā tā ir cilvēka iekšējā krīze, nevis ārējā.

Šī krīze nav attiecībās starp cilvēkiem, kā mums tas šķiet. Visi šie cilvēki ir manas personīgās vēlmes daļas cilvēciskajā pakāpē. Tas liecina par to, ka man tikai jāsakārto saikne starp visām šīm savām vēlmēm, lai tās kļūtu kā viena vēlme, it kā viens otram svešu, 7 miljardu cilvēku vietā, kuri visi sapulcēsies manī, apvienojoties vienā, īpašā un vienīgā vēlmē. Tad šajā vēlmē man atklāsies jauna īpašība, ko dēvē par pasaules pamatu, Radītāju, vadošo spēku, kas valda pār visu Universu.

Tādējādi cilvēce būs spiesta nonākt pie lēmuma par nepieciešamību mainīt sevi, lai ar jaunu skatienu lūkotos pasaulē. Pateicoties tam, ka mēs savstarpēji savienojamies, mēs ikvienam palīdzam atklāt, ka visi atrodamies viens otrā.

No nodarbības: no Bāla Sulama vēstules, 26.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: