Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 2. p.: Lai visu pilnībā noskaidrotu, iepriekš mums ir jāizdara daži pētījumi. Taču nav jāpēta aizliegtā daļa, tas ir, Acmuto (Radītāja neizzināmā būtība), jo doma Viņu vispār neizzina un tāpēc mums par Viņu nav nekādas sapratnes un priekšstata. Mums jāizpēta Viņa darbības pēc principa: „No Tavām darbībām Tevi iepazīstam”.

„Zoar Grāmatas Priekšvārda” sākumā Bāls Sulams min piecus galvenos jautājumus, kas cilvēkam jāatrisina garīgaja ceļā, pēc tam viņš tos papildina ar iepriekšējiem pētījumiem, kas aicināti „attīrīt teritoriju”. Maniem jautājumiem līdztekus nāk sajukums un tos aptver „nezāles”, kas man apgrūtina sapratni, neļauj veikt tiešu analīzi, visu salikt pa vietām.

It kā es rīkotu meklēšanu pielūžņotā, nekārtīgā apkārtnē un pirmām kartām tā man jāattīra, jātiek skaidrībā ar to, ko tieši es meklēju, kur tieši, kāds ir tā iemesls, atbilstoši kādiem likumiem. Īsāk sakot, pastāv vēl vairums papildus nosacījumu, kuri man ir jānoskaidro, lai izprastu savus jautājumus un rastu uz tiem atbildes, piepildījumu.

Tāpēc, pirmkārt, mēs atbrīvojamies no liekā. Atbrīvojamies vienkāršā veidā – meklējumos neskaram pašu Radītāju. Dodošais paliek kaut kur tur, neaizsniedzamībā, jo Viņš nav ietērpts mūsu vēlmes materiālā un nepakļaujas pētījumiem. No „Ievada Zoar Grāmatai” mēs zinām, ka studēt var tikai materiālu un tajā ietērpto formu. Ja esam spējīgi savā materiālā ietērpt atdeves formu, tad izejot no tā, tas ir, no Radītāja darbībām, varam Viņu izzināt.

Runa iet par darbībām, kuras, mani veidojot, Viņš veic manī. No tā brīža, kad sāku strādāt ar iekšējām pārmaiņām, es stājos ar Viņu sakaros un iekāms izzināšu visu procesu līdz galīgās labošanās beigām, es arvien vairāk izzinu Radītāju un Viņš arvien vairāk uz mani iedarbojas. Savas labošanās beigās es nonāku pie tādas pašas formas kā Viņam un Augstākais pilnībā ietērpjas manī.

Tādā veidā no Radītāja darbībām es izzināšu nevis Viņu pašu, bet Viņa līdzību, kas ietērpjas manī. No šejienes arī cēlies pats vārds „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo-re).

Līdz ar to tiek atrisināts vairums problēmu. Mēs acumirklī pārstājam „lidināties mākoņos”, centienos izpētīt Augstāko, un nolaižamies „uz zemes”, pie visa pastāvošā pamata. Tāpēc ka galvenais ir atklāt Radītāju. Apkārt tam izkārtojas visas pārējās mūsu darbības, visa mūsu dzīve, visa realitāte. Viss paredzēts tikai tāpēc, lai radījums atklātu Radītāju.

Tāpēc mums pastāvīgi jāpatur prātā ierobežojums, tas ierīkots mūsu iekšējā uzbūvē: tikai no Radītāja darbībām mēs varam Viņu izzināt. Šī pieeja atrisina daudzas filozofiskās problēmas, turklāt paver man pareizu virzienu, parādot, ka jāmainās man pašam, nevis Radītājam. Man jārīkojas, lai paustu Viņa darbības. Visi sākumi ielikti manī. Es – sistēmas mainīgais komponents. Lūk, tas ir galvenais.

Mēs nespriežam par Acmuto, par Bezgalību, mūžību, pilnību, Absolūtu. Runa iet tikai par to, kā es atklāju Radītāju saskaņā ar pārmaiņām sevī. Tas attīra teritoriju no parasta misēkļa un arvien vairāk mūs pietuvina pareizajai realizācijai.

Jautājums: Kāpēc mēs izzinām Radītāju tieši no Viņa darbībām?

Atbilde: Pastāsti mums par savu māti. Iespējams, mēs dzirdēsim, cik labi viņa prot pagatavot maltīti, cik labi par tevi rūpējas. Taču tu runā par viņas darbībām, nevis par viņu pašu! Pamēģini izslēgt no stāsta darbības un tu redzēsi, ka tas ir neiespējami.

Jautājums: Tādā gadījumā, ko izsaka Radītāja darbības?

Atbilde: Tu esi Viņa darbība. Visa radība ir Viņa darbība. Esam iekārtoti tādā veidā, ka neko citu neizzinām, izņemot Viņa darbības. Tikai šīs darbības, nevis lietu būtība, paveras mūsu skatienam, un tikai par tām mēs runājam.

No nodarbības: no „Ievada Zoar Grāmatai”, 27.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs | Add Comment →