Atmosties, atrodoties tajā pašā vietā

Mūsu darbs nozīmē atklāt patieso stāvokli, kurā mēs atrodamies: pastāvīgu, jau eksistējošu, mūžīgu, pilnīgu. Turklāt mums jāmodina savas sajūtas un domas, lai šo stāvokli sajustu tās pasaules vietā, kuru sajūtam pašlaik. Jāatver sava sirds un prāts, neizkustoties no savas vietas, bet tikai arvien vairāk un vairāk atmostoties, līdz sasniegsi saplūsmi ar Radītāju.

Ja tādā veidā mēs iedomājamies situāciju, tad labāk saprotam, ka viss notiekošais ar mums signalizē par tām vietām, kurām jāpiegriež sava vērība. Tieši tur mums jāizanalizē savas jūtas, domas, nolūki, attieksme pret savām īpašībām, lai arvien vairāk attīstītu tās vienu aiz otras un izpelnītos atklāt to faktu, ka mēs atrodamies pastāvīgā saplūsmē ar Radītāju.

Tāpēc mums nav kur aizmukt, katreiz tikai jāatgriežas tajā iekšējā punktā, kurš sākas no punkta sirdī un jāstrādā ar to, lai šis punkts arvien vairāk attīstītos. Visā Universā mums nekas cits nav atklājams, izņemot šo vienīgo iekšējo spēku, kas atrodas mūsos pašos, šis spēks mūs uztur, veido un rūpējas par mums.

Ja cilvēks sevi fiksē vienā šajā veidā, akceptējot tikai vienu pareizo savas attīstības virzienu, kurš ved uz augstākā spēka atklāsmi, kas atrodas punkta iekšienē sirdī un ja neatstāj šo virzienu, bet visus citus ceļus, kuri it kā sniedz iespēju attīstīties: saskatīt, pārbaudīt, sajust, viņš tīšuprāt bloķē, iespīlē, noslēdz ar spēku, tas nozīmē, ka savus spēkus viņš virza uz mērķa sasniegšanu.

No nodarbības: no Bāla Sulama vēstules, 19.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: