„Ar stingru roku un lielām dusmām”

No raksta „Ar stingru roku un lielām dusmām” („Šamati”, 70.): Tas, kurš patiešām vēlas visas savas darbības veikt Radītāja labā, lai sasniegtu ar Viņu saplūsmi īpašību līdzībā, ienākt Radītāja pilī, tas šādu iespēju nesaņem uzreiz. Viņu pārbauda, iespējams, viņam ir citas vēlmes, izņemot vēlmi saplūst ar Radītāju.

Viņam rada šķēršļus, izraisot blakus domas un sūta viņam svešus cilvēkus, lai tādā veidā traucētu un liktu atstāt savu ceļu un dzīvot savu dzīvi kā visi. Ja cilvēks pārvar visus šķēršļus, kas nostājas viņa ceļā un caur tiem izlaužas un viņu nav iespējams apturēt un novirzīt no ceļa ar vienkāršiem traucēkļiem, tad Radītājs sūta viņam nešķīsto spēku armādas, kas atstumj cilvēku tieši no saplūsmes ar Radītāju un ne no kā cita. To dēvē – ar stingru roku Radītājs viņu atgrūž.

Nepieciešams daudz laika, lai beidzot saprastu, ka viss, ko cilvēks sajūt, atnāk no Radītāja un vienīgi tāpēc, lai viņu virzītu uz mērķi. Nav nevienas darbības, rīcības, notikuma, kas viņu nevirzītu uz mērķi, proti, uz saplūsmi ar Radītāju. Cilvēks to nekādā veidā nespēj ietekmēt, viss norisinās saskaņā ar informācijas gēniem (rešimot). Šo rešimot atklāšanas spēks, raksturs, nosacīts ar to, kā mēs esam atstrādājuši iepriekšējos rešimot.

Taču viss rit atbilstoši programmai, saskaņā ar kuru cilvēkam jāatklāj spēcīga vēlme pēc saplūsmes – atbilstoša garīgajai vēlmei, tas ir, pastāvīga, kas darbojas pilnā spēkā un kas virzīta tikai uz vienīgo mērķi. Garīgajā nekas nemēdz būt „mazliet”, viss ir tikai pēc maksimuma un tikpat nelokāmai ir jābūt cilvēka vēlmei.

Tāpēc Radītājs demonstrē savu stipro, valdonīgo roku, liekot cilvēkam risināt sarežgītus jautājumus, problēmas, visādos veidos radot viņam sajukumu, lai cilvēks nostiprinātos, pateicoties tam, ka pārvar visus šos šķēršļus. Viņam jānoskaidro visi savi virzieni un jāatstāj tikai viens un janostiprinās tādā veidā, lai nebūtu iespējams viņu novirzīt no ceļa.

Šim nolūkam Radītājs viņam sūta arvien grūtāk risināmas problēmas, kā līdzībā par cilvēku, kurš kāpj kalnā uz Ķēniņa pili un kurš sastop savā ceļā arvien cietsirdīgākus sargus. Tas viss paredzēts tādēļ, lai cilvēkam paliktu tikai viena spēcīga vēlme un viņš līstu no ādas ārā, tiecoties izlauzties uz garīgo pasauli, tas ir, sasniegt atdevi, sava egoisma atcelšanu, iziet no saviem ietvariem.

Tas līdzinās bērna nākšanai pasaulē, kur darbojas divi spēki: spēks, kas izstumj no iekšienes un spēks, kas aizšķērso ceļu uz izeju. Saspringums starp šiem spēkiem pastiprinās līdz tam brīdim, līdz kļūs pietiekams, lai durvis atvērtos un notiktu izlaušanās. Tad jaundzimušais iznāk ārpusē.

Šie divi spēki viens otram pretdarbojas: Radītāja spēks un radījuma spēks un rezultātā sasniedz tādu spiedienu, kas pietiekams, lai izlauztos uz āru, kā sacīts: „Tajā pašā vietā, tajā pašā laikā, tajā pašā sievietē – veidojas tāda saspringuma koncentrācija, kas noved pie realizācijas”.

No sagatavošanās nodarbībai, 19.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: