Jautājums: Pieņemsim, es ar saviem biedriem dibināju uzņēmumu. Es – šī uzņēmuma direktors, viņi – mani vietnieki. Starp mums ir draudzīgas attiecības, un viņi var atļauties nokavēt sēdes uz 5 – 10 minūtēm. Taču es ļoti cienu disciplīnu. Kā rīkoties? Ko jūs ieteiktu? Vai viņi ir jāsoda?

Atbilde: Es domāju, ka 10 minūšu kavējumam nav lielas nozīmes. Cilvēkam ir jājūt, ka pret viņu izturas saudzīgi un viņu sapratīs, bet viņam, savukārt, tas, protams, ir jākompensē.

Sodīt var tikai par nevērīgu attieksmi pret kolektīvu, biedriem, uzņēmumu, tā īpašumu; par necilvēcīgu, neģimenisku attieksmi pret cilvēkiem un iekārtām. Katram ir jājūt, ka kolektīvs ir viņa ģimene. Vai tad viņš tā uzvestos savā ģimenē? Vai ģimenes gods, tās labklājība stāv augstāk par visu, vai nē?

Taču, ja cilvēks sistemātiski nokavē 10 minūtes, tad vienkārši nokauniniet viņu vai sāciet sēdi bez viņa, lai viņš saprastu, ka jūs izslēdzat viņu no lēmumu pieņemšanas procesa.

Lieta tā, ka mēs neesam mašīnas. Jāņem vērā, ka ir cilvēki, kuri neizjūt laiku, viņi nejūt, ka kavē. Tās var būt ļoti attīstītas, ļoti jutīgas personības, taču, neskatoties uz to, tādiem cilvēkiem nav laika izjūtas. Pastāv pat veselas tautas, kurām nepiemīt laika izjūta. Piemēram, Āfrikā: rīt vai pēc nedēļas – viņiem nav starpības. Tādi cilvēki sastopami arī starp mūsu tautiešiem.

No TV pārraides „Noslēpumi personāla jautājumos”, 07.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →