Pasaule virzās uz to, lai pilnībā „pārformatētos”. Pakāpeniski izzudīs visas liekās specialitātes, ražošanas, paliks tikai vitāli nepieciešamais. Esam pārdzīvojuši patēriņa kalngalu – cilvēki zaudē vēlmi, lai iegādātos jaunas preces, zūd uzkrāšanas tieksme. Daudzus vairs neinteresē ne mode, ne fasoni, ne īpašas preces. Viņi pārstāj just, ka tas uzlabo viņu garastāvokli, attieksmē pret viņiem izraisa apkārtējo cilvēku cieņu vai sajūsmu. Tas viss jau ir pagājis.

Mūsu egoisms, attīstoties ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, noved mūs pie pilnīgi cita stāvokļa – pie jaunas dzīves kvalitātes, kad mūsu fiziskajam ķermenim nepieciešams tas, kas tam ir veselīgs un nes labumu: mazliet sporta, pareizs uzturs, normāla ģimene. Pakāpeniski atgriežas sajūta, ka tieši tas mums pietrūkst, ka nerimstoši dzenoties pēc patēriņa, esam pazaudējuši visu.

Jaunā integrālā sistēma, kas homeostāzē ar dabu padara mūs integrālus, izraisa nepieciešamību atstāt tikai nepieciešamākās ražotnes un tirdzniecības saiknes. Dabiski, ka šajā saiknē pieaugs bezdarbs.

Lai nodrošinātu ar uzturu, apģērbu, apaviem, nepieciešams 10% cilvēku no visas cilvēces. Ar ko tad nodarbosies pārējie?

Lūk, šeit arī pirmajā vietā izvirzās integrālās audzināšanas metodika, jo cilvēkam pastāvīgi nāksies attīstīt savas sociālās, pareizi noslēgtās saiknes, līdz visa cilvēce līdzsvarosies un kļūs pilnībā harmoniska integrāla sabiedrība.

Lai to sasniegtu, cilvēkiem pastāvīgi ar sevi jāstrādā, mainot sevi atbilstoši jaunajai apkārtējai pasaulei, kura diktē mums likumus.

Vēstures gaitā mēs diktējām pasaulei savas vēlmes, turpretī tagad tā mums vairs to neatļauj, tāpēc ka resursi, Zemeslodes izmēri un viss pārējais kļuvuši ierobežoti. Mēs dzīvojam zināmā mērā noslēgtā sistēmā, neskatoties uz to, ka enerģiju saņemam no ārpuses: no Saules, Mēness, zvaigznēm utt.

Pienācis laiks, kad mēs pakāpeniski pārslēgsimies uz paša cilvēka mainīšanu. Tāpēc integrālie kursi būs „pirmā bezdelīga”, kas skaidros, kā pielāgot sevi kolektīvam, neskatoties uz to, ka vēl pagaidām rezultāts būs tīri egoistisks. Taču laikam ritot, viss tiks virzīts uz to, lai radītu pareizo sociumu.

Ja iepriekš tas šķita utopija, tāpēc ka nonāca pie mums pavēles formā saskaņā ar partijas un valdības direktīvām, tad pašlaik esam nonākuši pie tāda stāvokļa, kad cilvēki paši sapratīs, ka tikai tādā veidā spēs sevi piepildīt.

Cilvēkam tiks dota šādas piepildīšanās iespēja, tā atbrīvos viņu no depresijas un tukšuma sajūtas, kas šodien izpaužas arvien krasāk. Tā nav ilūzija, ne arī kārtējā kāda sociālista vai komunista fantāzija – nekādā gadījumā! Viss tiek aplūkots tikai no dabas redzes viedokļa: kā daba mūs tirda, noved pie stresa, pastumj uz priekšu ciešanu ceļā. Taču, lai varētu apsteigt ciešanas, aiziet no tām uz priekšu un virzīties mērojot labestības ceļu, mums nepieciešama integrālā izglītība un audzināšana.

No TV pārraides „Noslēpumi personāla jautājumos”, 05.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment →