No Bāla Sulama vēstules (Nr. 27) skolniekiem: Protams, es vēlos apvienoties ar jums ar visu savu miesu un dvēseli, šajā un nākamajā pasaulē. Taču es nespēju strādāt savādāk, kā tikai garīgajā un dvēselē, jo pazīstu jūsu dvēseli un spēju ar to apvienoties.

Turpretī jūsu sirdī nav iespējams strādāt savādāk, kā tikai ķermenī, jo jums nav izprotams mans garīgums, lai prastu ar to apvienoties. To saprotot, jūs tāpat sapratīsiet, ka es pats nejūtu nekādu attālumu no jums, turpretī jums, protams, nepieciešama ķermeņa un vietas tuvība, taču tas tikai attiecībā pret jums pašiem un jūsu darbu, nevis attiecībā pret mani un manu darbu.

Es lūdzos Radītājam, lai Viņš vestu jūs pa īstenības ceļu un lai jūs atbrīvotos no visiem pavērsieniem, kas ceļā jums uzglūn un lai ko jūs darītu, jūsu rokās Radītājs gūs panākumus. Turpretī no savas puses, jums stingri jāseko manam ceļam, kuru esmu jums izklājis, ar jūsu prātu un sirdi, kaislīgā tieksmē un lūgšanā un tad, bez šaubām, Radītājs mūs novedīs pie panākumiem, un drīzumā mēs apvienosimies ar miesu un dvēseli šajā pasaulē un nākamajā.

Protams, attālumi neietekmē kabalistu, kurš saprot skolnieku iekšējo stāvokli, nav svarīgi, kādā no pasaulēm viņš atrodas: ķermenī vai bez tā, attālinājumā tajā pašā pasaulē vai līdzās. Ja starp skolotāju un skolniekiem ir saikne, tad to nekas vairāk neietekmē. Sanāk, ka problēma ir tikai skolniekos, kuriem nav viegli bez savstarpējās vienam otra vai skolotāja fiziskās sajūtas. Tam nav cita risinājuma, kā tikai maksimāli paātrināt savu virzību uz priekšu.

No nodarbības, no Bāla Sulama vēstules, 17.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks | Add Comment →