No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides.

Vajadzība laboties ietver sevī dažus komponentus. Pirmkārt, jāsaprot, kas tieši ir labošanās un kāds labošanās veids šai vajadzībai ir nepieciešams. Pēc tam jāapzinās, ka es pats neesmu spējīgs veikt šo labošanos un ka pastāv Radītājs, kurš vienīgais spēj to izpildīt. Viņš to veiks tikai tādā gadījumā, ja es patiešām sajutīšu, cik ļoti man tas pietrūkst un prasīšu no Radītāja palīdzību.

Sanāk, ka šis kliedziens ietver sevī vairums komponentu. Tikai pateicoties īpašam darbam un mūsu neatlaidīgajiem centieniem to pildīt saskaņā ar kabalistu padomiem, ar tādām ilgstošām, smagām un nogurdinošām pūlēm, mēs izzinām šo fundamentālo jēdzienu, kas atrodas visa pamatā, kas dēvēts par „lūgšanu” – pirmā uzruna un pirmais kontakts ar Radītāju.

Viss izkārtots tā, ka mums nekas nav jādara, izņemot to, lai sevi sagatavotu šai lūgšanai. Visā darbojas augstākā gaisma, bet mēs, radījumi, spējam tikai atklāt sevī vajadzību laboties. Tāpēc cilvēks, mācības, grupa, visas mūsu rīcības, visa pasaule, kura atrodas it kā apkārt mums, visas šīs sastāvdaļas nepieciešamas tikai tam nolūkam, lai izveidotu pareizo uzrunu Radītājam no radījuma puses, uz kuru būs jāatbild gaismai.

Saprotams, ka „govs vēlas barot telēnu pat vairāk, kā pats telēns vēlas zīst”. Taču, neskatoties uz to, atbilstoši pakāpienu kārtībai, šī vēlme no augšienes var sākt darboties bez iepriekšējas vēlmes no apakšas. Tāpēc mēs paši aktivizējam augstāko gaismu un pievelkam sev tās iedarbību un mums nav par ko sūdzēties.

Nevajag apgalvot, ka tu jau tagad kliedz un lūdzies. Tā ir pilnīga nesapratne, ja tu uzskati, it kā esi spējīgs raidīt lūgšanu līdz tam brīdim, pirms šī lūgšana ir dzimusi, izveidojusies tavu pielikto pūliņu rezultātā. Nepieciešams apgūt vairums jēdzienu, lai iegūtu vēlmi, kura spēj modināt gaismu.

Tā nav lūgšana, kas izlasīta no lūgšanu grāmatas, kurā norādīts, kur jāraud, bet kur ir jāpriecājas. Mums jāsasniedz lūgšana, kas nāk no sirds dziļumiem. Šis darbs sirdī arī tiek dēvēts par lūgšanu.

Tāpēc nekas nelīdzēs, izņemot pieliktās pūles, kā sacījuši mūsu skolotāji. Šādā ceļā, pateicoties apkārtējai gaismai, mēs veidojam sevī pareizo vajadzību. Ar katru savu rīcību mēs modinām nelielus starojumus, kuri pakāpeniski veido mūsu vēlmi un noved to līdz tādam stāvoklim, kad tā kļūs derīga, lai labotos.

No nodarbības, no Bāla Sulama vēstules, 12.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →