Jautājums: Pasaulē miljoni cilvēku gaida Mesiju. Kāpēc kabalisti sākotnēji nepaskaidroja jēdzienu „Mašiah”?

Atbilde: Cilvēkiem to nav iespējams paskaidrot. Labāk es paskaidrošu tev, bet papūlies to nodot citiem.

Mēs atrodamies lielā pasaulē, milzīgā realitātē, taču uztveram no tās tikai pavisam mazu daļu, kuru dēvējam „šī pasaule”. Dzīve un nāve – viss notiek šajā mazajā sfērā ar nosaukumu „Visums”.

Viss ir atkarīgs no apziņas. Mūsu ķermenis attiecas tikai uz dzīvniecisko līmeni, taču ar to mēs sevi šodien asocējam: barojam un dzirdam, mazgājam un liekam gulēt, īsāk sakot, pastāvīgi par to rūpējamies.

Tā esmu iekārtots: ja ķermenis ir dzīvs un vesels – man ir labi, ķermenis slimo – man slikti, ķermenis mirst – un es kopā ar to. Man šķiet, ka izņemot ķermeni, nekā cita nav.

Taču pienāk laiks, ka mēs varam attīstīt savu apziņu un pacelt to augšup pāri savam ķermenim, lai sajustu dzīvi un redzētu pasauli citām acīm, ne caur ķermeni. Šī jaunā, paplašinātā, daudzkārt augstāka apziņa, kas nav ierobežota ar ķermeni, tiek dēvēta par „integrālo”. Apvienojoties ar citiem, es paceļos virs sava fiziskā ķemeņa un mūsu vienotībā caur citiem sāku sajust plašāku realitāti. Tā tiek uztverta ne tikai manā ķermenī, bet vairākos ķermeņos kopā, saiknē starp mums. Mūs visus es sajūtu kā vienu jaunu ķermeni.

Iepriekš biju vienkārši es, bet tagad mēs veidojam starp mums dažādus saiknes veidus – līdz tādai pakāpei, ka sākam dzīvot kopīgu dzīvi vienotajā sistēmā – visi kopā. Nošķirtas un aprobežotas savas personīgās esības sfēras vietā katrs sajūt vesela, mūsu kopīgā garīgā ķermeņa vai dvēseles dzīvi.

Ceļš uz šādu sajūtu visiem atklājas tikai mūsdienās. Ja to, kas ir dvēselē, es jūtu stiprāk (V) salīdzinājumā ar to, kas atrodas materiālajā ķermenī, tad es jūtos kā jaunā, garīgā ķermenī. Patiesībā abos gadījumos runa iet par vēlmēm, taču dvēselē tās ir apvienotas un atrodas „augstāk par zināšanām”, tās jau ir atdeves vēlmes. Es tāpat kā visi pārējie atrodos virs sava ķermeņa, kurš pārklāts ar ekrānu.

Līdz ar to mēs ienākam jaunā realitātē, jaunā pasaulē, iegūstam jaunas vērtības un jau savādāk raugāmies uz dzīvību un nāvi, veselību un slimībām utt.

Šī pāreja no pašsajūtas sevī uz pašsajūtu no ārienes nav vienkārša un īstenojas ar īpaša spēka palīdzību. Tas izvelk (mošeh) mani no iekšējās pašapziņas uz ārējo un tāpēc dēvēts „Mašiahs”. Lai to izsauktu, patiešām jāieliek tajā visa sava sirds…

No nodarbības, no „Raksta Zoar Grāmatas nobeigumam”, 07.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →