Jautājums: Ko nozīmē atdeve tuvākajam un kāpēc nav tiešs, neatliekams sods par atdeves sabiedrībai likuma nepildīšanu?

Atbilde: Veikt atdevi tuvākajam nozīmē palīdzēt viņam virzīties uz mērķi. Pretējā gadījumā tā nav atdeve, ja tikai runa neiet par palīdzību vitālo vajadzību nodrošināšanā. Katram nepieciešami līdzekļi, lai eksistētu, jo nedzīvajam, augu un dzīvnieciskajam līmeņiem ir jāuztur sava dzīvība. Taču visā pārējā nepieciešams tikai palīdzēt tuvākajam iziet cilvēciskās attīstības stadiju.

Attiecībā uz neatliekamo sodu par atdeves likuma nepildīšanu, tas nav iespējams. Tūlītējs sods tev tāpat liktu darboties kā nedzīvajai, augu un dzīvnieku dabai: ja kas izdarīts ne tā kā nākas – uzreiz saņēma sodu, rīkojās pareizi – atalgojums. Tad tu vienkārši būtu „ieprogrammēts” tāpat kā dzīvnieks.

Taču, kāds no tā labums, ja tevī neattīstās Cilvēks? Tas var attīstīties tikai apzināti, apdomāti, sapratnes, attīstības, jaunu īpašību iegūšanas ceļā, bet galvenais, jaunu vērtību iemantošanas ceļā, virzoties augšup, virs ikdienišķā līmeņa, pie nesaistošiem lēmumiem.

Cilvēks attīsta sevī ko līdzīgu Radītājam. Mans ķermenis, visa mana pasaule attiecas uz nedzīvo (N), augu (A) un dzīvniecisko (Dz) līmeni. Taču tagad es virzos augšup augstāk un veidoju cilvēcisko (C) daļu, kas līdzinās (∾) Radītājam. Mūsu pasaulē kas tāds nenotiek un tieši tas kļūst mans ES, turpretī visu pārējo es uzturu tikai vitālās eksistences ietvaros.

Lūk, tāpēc šeit nenostrādā princips „nāc un ņem”, neder atļauju un aizliegumu sistēma. Man nepieciešams izveidot kaut ko virs manis pašlaik esošā.

Jautājums: Kurš tad īsti pārkāpj Dabas likumus: radījums vai Radītājs, kurš radījumam to atļauj?

Atbilde: Protams, Radītājs. Viņš to dara, lai mēs iemācītos dot priekšroku gaismai salīdzinājumā ar tumsu.

Taču jautājums šeit ir manā tieksmē, manā tendencē. Jā, es kritīšu un celšos augšup arvien no jauna, taču, vai es to vēlos? Vai es pēc tā tiecos? Vai man ir svarīgs šis ceļš un šī tieksme? No manis prasa izrāvienu: „Tu vēlies, lai tas notiktu vai nē? Attīsti sevī tieksmi, vilcēj spēku uz to”. Taču, kādā veidā? Esmu tikai egoistiskās vēlmes „bluķis”. „Tev ir sabiedrība, grupa, skolotājs, grāmatas, gaisma, kas atgriež pie Avota, – viss nepieciešamais. Izvēlies pats”.

No nodarbības, no raksta „Miers”, 08.02.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →