Kā lai pārstāj domāt par sevi

Jautājums: Kādā tilpnē cilvēks atklāj garīgo pasauli?

Atbilde: Atstarotajā gaismā – citiem vārdiem, atdevē, kad viņš rūpējas par tuvāko vairāk kā par sevi pašu, kad tuvākais viņam svarīgāks par sevi pašu.

Jautājums: No kā cilvēkam jāatsakās, lai iegūtu šo garīgo tilpni?

Atbilde: No domām par sevi.

Kā es, būdams pilnībā egocentrisks, pāriešu pie tāda stāvokļa, kurā pilnībā pārslēgšos citiem par labu? Kur ņemt tādu vēlmi, kur rast spēkus, kā pielikt pūles?

Šeit man palīdzēs gaisma, kas atgriež pie Avota. Tas arī tiek dēvēts par „brīnumu iziešanā no Ēģiptes”: es atbrīvoju jūtas un prātu no savas vēlmes varas, no raizēm par sevi pašu un veltu to tuvākajam. Protams, to nav iespējams izdarīt vienpersoniski. Gūsteknis nespēj atbrīvot sevi no ieslodzījuma, nespēj izvilkt aiz matiem no purva. Vēlme un rūpes par sevi ir viss, kas man pieder.

Taču atnāk gaisma, izvelk šīs rūpes no vēlmes un velta tās kādam citam. Tad es sāku rūpēties par viņu kā māte par mazuli. Arī ar māti notiek tas pats, tikai egoistiskajā līmenī: viņa gluži kā hipnozes varā rūpējoties par bērnu, pastāvīgi ar viņu pārņemta. Ja nebūtu zināms slēptais cēlonis, varētu domāt, ka viņa ir sajukusi prātā.

Lūk, tas arī ir gaismas darbs, tikai no mātes gaisma neprasa, lai viņa grieztos pie tās ar lūgumu par mīlestību pret mazuli. Viņai vienkārši to sniedz no augšienes.

Turpretī mums – nē. Cilvēkam tiek dota izvēle: „Ja vēlies palikt „dzīvnieciskajā” pakāpē – lūdzu. Taču, ja vēlies sasniegt garīgo pakāpi, tad tev šeit pašam jāpiesaista gaismas spēks”.

Tev pastāvīgi jāpilnveidojas, jāpieņemas prātā, īsāk sakot, jāiegūst Radītāja prāts, lai liktu Viņam darboties. Visa atšķirība starp divām pakāpēm – tāvā ierosmē. Tieši par to ir sacīts: „Mani dēli Mani uzvarēja”.

No nodarbības, no „Raksta Zoar Grāmatas nobeigumam”, 06.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: