„Daba necieš tukšumu”

No Rabaša raksta „Nepieciešamība radīt dēlu un meitu garīgajā darbā”: Pēc tam, kad cilvēks pielicis daudz pūļu un palicis tukšā, „savā apziņā” viņš pārliecinās, ka viņš pats nav spējīgs atbrīvoties no sava egoisma un ka tikai Radītājs spēj viņam palīdzēt.

Tāpēc viņam nav jātic, kā to dara reliģiozie cilvēki. Ja cilvēks vēlas strādāt atdeves labā, viņš tik lielā mērā atklāj savu ļauno sākotni „zināšanās”, ka ir spiests noticēt „augstāk par zināšanām”, ka Radītājs tomēr viņam spēj palīdzēt, lai viņš varētu izrauties no vēlmes baudīt važām.

Sacīts, ka „gudrība atnāk tikai ar pieredzi”. Mums nepieciešami autentiski, nevis māksloti uztveres instrumenti. Sākumā jāizzina viss, kas nepieciešams, prāta iekšienē un tikai pēc tam jāpaceļas augstāk par to. Mums jāizpilda viss darbs, ko esam spējīgi veikt, lai izveidotu savas uztveres tilpnes.

Tāpēc iepriekš nav iespējams pateikt, ka tici visam uzrakstītajam grāmatā un tikai gaidi, kad tas realizēsies tevī. Cilvēkam sākumā jāiegulda visas savas pūles.

Pastāv likums: „Daba necieš tukšumu”. Proti, ir jāsaprot, ka tukša vieta nevar pastāvēt, tas nav labs stāvoklis. Radīt iekš kaut kā vakuumu (halaļ) ir gluži tāpat kā to apgānīt (hiluļ), bojāt. Tāpēc mums pēc iespējas jāpapildina savas zināšanas, ieguldot pūles, un jānonāk pie noteikta secinājuma.

Turpretī, ja mēs aizpildām savu daļu un redzam, ka tālāk var rīkoties tikai Radītājs, tad šeit jau ir nepieciešams iet ar ticību augstāk par zināšanām, lai tā aizpildītu atlikušo tukšumu. Pretējā gadījumā mēs nevaram šo uzdevumu izpildīt.

Reliģisks cilvēks jau iepriekš saka, ka viss atkarīgs no Radītāja, kurš visu dara, bet cilvēkam atliek tikai lūgties, ticot, ka viss ir Radītāja rokās un viss uz labu. Taču, ja tādā veidā lemt jau sākotnēji, tad neizpildīsi uzdevuma pirmo daļu un nesasniegsi prāta apziņu, tāpēc nebūs iespējams pēc tam iet augstāk par zināšanām, lai lūgšana būtu augstāk par to.

Mums ir nepieciešams sākumā izdarīt visu, kas mūsu spēkos un tikai pēc tam no mums var izrauties lūgšana. Pateicoties pūlēm, kuras mēs ieguldījām, esam atklājuši jaunu tukšu vakuumu, kuru var piepildīt tikai Radītājs, tas notiks jau „augstāk par zināšanām”, atdeves tilpnēs, garīgā parcufa galvā.

Šeit ir milzīga atšķirība starp cilvēkiem, kuri iet zemāk par zināšanām un tiem, kuri iet augstāk par zināšanām. Starpība ir tajā aspektā, ka tam, kurš vēlas iet augstāk par zināšanām, nepieciešams vispirms sasniegt zināšanas: pārliecināties no savas pieredzes, ka viņš nav spējīgs izpildīt nevienu no garīgajām darbībām. Taču es iesaku ļoti pasteigties ar šo noskaidrošanu!

No sagatavošanās nodarbībai, 12.02.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: