Skaistums atdeves gaismā

Bāla Sulama grāmata „Šamati”, 9. raksts „Trīs iemesli, kas paplašina cilvēka prātu”: Zoar Grāmata skaidro mums viedo vārdus: „Trīs iemesli, kas paplašina cilvēka prātu: skaista sieviete, skaists mājoklis un skaistas tilpnes”.

Skaista sieviete ir svētā Šhina. Skaists mājoklis ir cilvēka sirds, bet viņa vēlmes tiek dēvētas par tilpnēm. Patieso skaistumu un pievilcību Šhina spēs paust tikai tad, kad cilvēks iegūs skaistas tilpnes – vēlmes, kas nāk no sirds.

Šeit iet runa par mūsu tilpnēm/ vēlmēm, kurām jāpiedzīvo pārmaiņas, par cik šodien mēs izmantojam tās nepareizi – personīgajam labumam. „Sieviete”, kura ir skaista savai egoistiskajai vēlmei, ir neglīta altruistiskajai un viņai jāpieņem cita forma – nevis piemīlīga, bet gan tikumīga (hasuda), kad tā visa pārņemta ar žēlsirdību (hasadim). „Skaists mājoklis” ir cilvēka sirds, bet „skaistas tilpnes” – ārējās vēlmes.

Kopumā tādā veidā tiek dēvētas mūsu vēlmju piecas pakāpes. Tās tiek labotas, pateicoties skaudībai, kaislībai un goda apliecinājumiem – tām īpašībām, kuras izved cilvēku no viņa egoistiskās pasaules, mudinot sasniegt jaunas vērtības.

Šodien no garīgās dzīves mēs neko nespējam uztvert, izzināt. Mums nav pieejamas garīgās pasaules vērtības, detaļas, izzināšanas pakāpes, sajūtu un sapratnes robežas. Taču mēs varam, tā sacīt, „paplašināt savu prātu”. Tas nozīmē, ka visās saņemošajās vēlmēs mēs sākam ieguldīt atdeves īpašības.

Kā to īstenot? Lieta tāda, ka atdeve pēc savas būtības nav vēlme, bet gan nolūks. Kaut kas tamlīdzīgs ir iespējams pie nosacījuma, ja, pirmām kartām, es pārstāju strādāt ar saņemošo vēlmi, veicu attiecībā pret to samazinājumu. Tagad tā vairs nav tā vieta, kur es saņemu baudu vai ciešanas. Es to „aizzīmogoju” un manī tādas īpašības vairs nav.

Pēc tam, līdzās šai vēlmei, es attīstu attieksmi no malas: „Tagad es izmantošu tevi kā vien vēlēšos”. Lai nāk visi iespējamie baudījumi: iepriekš es tos saņemtu šajā vēlmē, taču tagad tās noraidu vienu aiz otras, no vismazākās līdz lielākajām.

Kādēļ man tas ir vajadzīgs? Varbūt es vienkārši „pieturos pie diētas?” Nē. Es noraidu baudījumus, jo vēlos līdzināties Radītājam. Tātad tas nozīmē, ka man ir jāapzinās Radītāja svarīgums, kurš neko nesaņem. Šo svarīguma apzināšanos es pārņemu no grupas un sāku augstu vertēt Radītāju, atdeves īpašību. Tieši tad es patiešām neizmantoju savu saņemošo vēlmi. Lai nāk prieks un virs tā, virs savas vēlmes, virs sevis, es vēlos attīstīt un veidot atdeves vēlmi.

Līdz ar to es jau veidoju sevī Cilvēka (Ādama) tēlu, līdzīgu Radītājam. Savu saņemošo vēlmi, baudu, grupu un gaismas spēku, kas atnāk un to visu īsteno, es izmantoju kā atdeves līdzekli Viņam.

Turpretī atdeve Radītājam ir līdzeklis, kas ļauj sniegt Viņam prieku, labpatiku. Tātad, vai tas arī ir mērķis?

Nē, tas ir līdzeklis. Mērķis – sasniegt ar Viņu saplūsmi, jo tieši tas Viņam sagādā prieku.

Mūsu ceļā mērķis ikreiz pārvēršas līdzeklī, kas ļauj sasniegt daudzkārt augstāku mērķi – un tā līdz pašām beigām…

No nodarbības, no grāmatas „Šamati” raksta, 23.01.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed