Bāls Sulams „Dzirdētais”, 25. raksts „No sirds nākošais”: Visi saprātīgie argumenti, ar kuru palīdzību cilvēks veido savus secinājumus par to, ka nepieciešams pastāvīgi iet Radītāja ceļu, pamatojas uz saplūsmi ar skolotāju.

Tikko viņš zaudēs šo pamatu, izzudīs viss viņa argumentu spēks. Tāpēc cilvēkam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties savam saprātam, bet nepieciešams tikai no jauna „saplūst” ar grāmatām un skolotāju. Vienīgi tas viņam palīdzēs, nevis prāts un pārgudrības, jo tajās nav dzīvības gara.

Jautājums: Kas ir saplūsme?

Atbilde: Saplūsme – kad abiem ir vienas un tās pašas vēlmes, domas un vērtības. Tādā gadījumā viņi atrodas viens ar otru „saplūsmē”.

Šeit rodas jautājums: kā var saplūst divas sākotnēji pretējas lietas? Tās atšķiras visā un nesakrīt nevienā no parametriem. Precīzu sakritību dabā nemēdz būt. Kādā veidā tad viņi var sasniegt līdzību, kas „ļaus saplūst” tiem vienā veselumā?

Ja katrs pacelsies virs sevis, vēloties neizmantot savas īpašības savā labā, bet viss, kas viņā ielikts, atdot otram, bet otrs, savukārt, arī vēlas pacelties pāri personīgajām interesēm un rīkoties par labu pirmajam, tad viņi līdzinās viens otram. Kādā veidā? Atdodot. Tas arī nozīmē, ka viņi atrodas „saplūsmē”.

Kā lai sasniedz tādu stāvokli? Viņi paši nav spējīgi uz šādu darbību, šeit ir nepieciešama gaisma, kas atnāks un viņus savienos. Tas nozīmē, ka saplūsmei nepieciešami divi un Radītājs starp viņiem. Tāds, lūk, ir „divkāršais sendvičs” ar gaismu vidū – vienotais garīgais bloks. To tāpat arī var salīdzināt ar hanteli.

Jautājums: Kā piesaistīt gaismu, lai šī saplūsme īstenotos?

Atbilde: Pirmkārt, katram jāpaceļas virs sevis un jāuzdod sev jautājums: „Kāda man vispār vajadzība saplūst ar kādu vienā veselumā? Vispār, kas ir šī saplūsme? Varbūt es vēlos apvienoties ar citiem šīs pasaules labumu vārdā, kā sociālisma laikā? Vai arī to vēlos, lai sasniegtu Radītāju? Taču, kas ir Radītājs?…”

Īsāk sakot, lai nonāktu pie vienkāršākās darbības, man jāatjauno visa sistēma. Garīgajā nemēdz būt nenoteiktības, tajā viss ir vienots un integrāls. Tāpat arī hologrāfiskajā ainā, lai mainītu vismaz vienu iezīmi, atbilstošā mērogā nepieciešams mainīt visu attēlu.

Tādējādi, katrs mūsu jautājums būtība satur sevī visu. Ja tu jautā, kas mums ir jādara, tad atbilde ir vienkārša – jādara viss. Mēs noskaidrojam, kas ir Radītājs, kādēļ mums tas ir vajadzīgs, ko nozīmē radīšanas darbība, gribas brīvība, palīdzība tuvākajam, grupa utt. Visam jāsavietojas kopā. Šo ainu var izskatīt dažādos risinājumos, taču, tā vai citādi, viss atrodas tajā.

Jautājums: Vai mēs varam pacelt augšup mūsu kopīgo „apaļo” vēlmi kā gaisa balonu un noturēt starp mums šo visaptverošo stāvokli?

Atbilde: Katrs no mums ir egoists (Ego). Turpretī garīgais ir tas, kas atrodas starp mums un savieno, saliedē mūs vienā veselumā.

Tas, ko es sajūtu iekšienē, tiek dēvēts par „šo pasauli” (Aolam Aze), bet tas, ko es sajūtu starp mums, tiek dēvēts par „augstāko pasauli” (Aolam Aelion – Upper World).

Ja mēs ar tevi esam tuvi un atšķiramies tikai par vienu lielumu (1), tad es sajūtu gaismu nefeš (Nefesh). Ja atšķirība starp mums divkāršojas (2), es sasniedzu starp mums gaismu ruah (Ruach), jo tagad man nācās pārvarēt lielāku attālumu. No vienas puses, mūsu egoisms aug un mūs nošķir vienu no otra, bet no otras puses, mēs, neskatoties uz to, viens ar otru saplūstam un līdz ar to sasniedzam lielāku spēku.

Noturēt šo stāvokli, pastāvīgi tajā atgriezties – tāds ir uzdevums un ja vēlaties, tad varat to uzņemties. Būtībā, ko tad jums vēl citu dzīvē darīt, izņemot šo? Izlemiet, kur jānorit jūsu dzīvei, vai jūs vēlaties, lai tā noritētu garīgajā dimensijā. To es jums nevaru uzlikt par pienākumu. Aravas kongresā es jums sniedzu piemēru, kas jādara. Ja jūs vēlēsieties to realizēt, tad realizēsiet un saņemsiet atbilstoši šīs realizācijas rezultātiem.

No nodarbības, no grāmatas „Šamati” raksta, 21.01.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks | Add Comment →