Bāls Sulams „Šamati”, 66. raksts „Toras dāvāšana”: Toras dāvāšana, kas notika Sīnaja kalna pakājē, nenozīmē, ka Tora tika iedota vienreiz un vairāk netiek dota. Garīgajā nekas neizzūd, jo garīgais – mūžīga un nepārtraukta kategorija. Taču, par cik no Dodošā redzes viedokļa mēs neesam derīgi Toras saņemšanai, par tik mēs sakām, ka tās dāvāšanu pārtrauca augstākais.

Reiz cilvēces vēsturē piedzima mazulis, kuram vecāki deva vārdu Ādams. Kapēc tieši Ādams, viņi paši nezināja, to nosaka augstākā vadība. Mazulis auga, līdz kļuva pieaudzis un, protams, viņam radās jautājums par dzīves jēgu: „Kādēļ es dzīvoju?” Tad, aptuveni 37 gadu vecumā, Ādamam atklājās Radītājs, un viņš sāka apmācīt cilvēkus, līdz ar to aizsākot notikumu ķēdi, kuru apraksta Tora: paaudzes pirms Ābrama un nākamie attīstības posmi.

Kopumā mēs studējam vēsturi, ģeogrāfiju un garīgo būtību kopā. Kam galu galā ticēt? Vai arī, precīzāk sakot, kā iedomāties notikumus? Vai tie norisinās vienlaikus garīgajā un materiālajā? Pieņemsim, vai tika rakturota Ābrama grupas pāreja no Senās Babilonijas uz hānu zemi analoģiskā iekšējā pacēluma veidā? Vai tam līdztekus nāca ļaunuma un labestības apzināšanās, apvienošanās? Teiksim, ja es vairāk apvienojos ar biedriem, tad iznāku no Babilonijas, bet ja vēl vairāk, tad ienāku Hānu zemē. Kāpjot zemāk mērojot vienotības pakāpes – nonāku Ēģiptē. Apvienojos citādā veidā – pāreju no Heronas uz Bērševu…

Sanāk, viss tiek mērīts saskaņā ar mūsu vienotības tipu un spēku. Lūk, par to klāsta kabalas zinātne: lieta vispār nav šajā pasaulē, es raugos nevis uz to, bet iekšienē, zinot, ka tur, manī, visas uztveres detaļas ir atkarīgas no manas vienotības vai nosķirtības pakāpes no biedriem.

Taču līdz ar to, kā klāsta kabalisti, tāpat ir nepieciešama arī realizācija materiālā „zara” līmenī – paralēli ar notiekošo garīgajā saknē. Vienreiz saknei noteikti ir japieskaras savam zaram – pie savas pirmās atklāsmes. Šī atklāsme notiek no augšienes lejup. Tādējādi viss, par ko vēsta Tora, noteiktā nozīmē tika īstenots arī mūsu pasaulē.

Mēs zinām, ka tas patiešām notika: Pirmais un Otrais templis, purima vēsture, kas aprakstīta Esteres vīstoklī, Israēla tautas kari un Israēla trimda. Līdz pat mūsdienām saglabājušās Īzaka un Rebekas (ebr. Rivkas) atdusas vietas, Mahpela ala, citas svētās vietas… Citiem vārdiem, tā laikmeta cilvēkos patiešām atklājās garīgās pakāpes un vienlaikus viņi dzīvoja mūsu pasaulē.

Sākotnēji lejupnākšanas process noris no Bezgalības pasaules līdz pašam „dibenam”, tas tiek dēvēts „no vienas malas uz otru”. Pēc tam mums tikai jārealizē potenciāls, kuru esam ieguvuši pirmtēvu pakāpēs, Tempļa nopostīšanas laikā un trimdā.

Šodien mēs atrodamies tādā tumsā, ka pat nezinām, par kādu trimdu iet runa. Ņemot vērā mūsdienu krīzi, daudzi visdrīzāk jūt, ka ir izraidīti no bagātību zemes, slavas un citiem pasaulīgiem baudījumiem. Esam noslīdējuši tik zemu, tādos dziļumos, kuros tumsa apslēpj mums pašu būtību, kas sevī ietver izraidīšanu no garīgās pasaules, no atdeves īpašības un mīlestības. Atdeve, gluži otrādi, mums nozīmē ko nevēlamu.

Lūk, tagad mums ir jāsāk pacelšanās, pie tam tieši iekšējā. Protams, tā ietekmēs arī materiālo pasauli, taču no mums netiek prasītas jebkādas ārējas darbības. Tieši garīgais nosaka to, kādas formas mēs ieņemsim atsevišķi un visi kopā, kāda būs cilvēce un visa pasaule.

Tātad Toras dāvāšana pie Sīnaja kalna notika gan garīgajā, gan materiālajā pakāpē. Tas „nenozīmē, ka Tora tika iedota vienreiz un vairāk netiek dota. Garīgajā nekas nezūd”. Turpretī materiālajā notiek citādāk: Sīnaja kalnam nav nekādas svētības, tas nepievelk sev ne pasaulīgus, ne reliģiozus cilvēkus. No otras puses, „garīgais ir mūžīga un nepārtraukta kategorija. Taču par cik, no Dodošā redzes viedokļa, mēs esam nederīgi Toras saņemšanai, nesasniedzam vajadzīgo līmeni, par tik mēs sakām, ka tās dāvāšanu pārtrauca augstākais”.

Patiesībā pārrāvums tika īstenots ne no augstākā puses. Garīgās kāpnes joprojām pastāv, visi nosacījumi ir saglabājušies, garīgais ir mūžīgs un tāpēc, ja tu nonāc pie noteikta stāvokļa, tu saņem Toru. Pacelsies vēl augstāk – nonāksi tuksnesī, pēc tam – Israēla zemē utt. Tas viss ir garīgās augšupejas pakāpieni.

Es nevaru sacīt, ka mūsu pasaule mainīsies atbilstoši šai augšupejai, taču tā, bez šaubām, mainīsies. Zars tomēr darbojas atbilstoši savai saknei. Un ja mēs mainām sakni ar savu augšupeju un piedalīšanos tajā, tad, protams, šī sakne jau citādi iedarbosies uz pasauli. Un tad visa pasaule mainīsies.

No nodarbības, no „Šamati” grāmatas raksta materiāliem, 10.01.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Tora | Add Comment →