Sašķeltais vienotības atspulgs

Bāls Sulams „Sešsimt tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv sešsimt tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalās vairums dzirkstelēs. Šeit ir jāsaprot: kā garīgais var dalīties daļās, ja sākotnēji bija radīta tikai viena dvēsele – Ādams Rišons?

Garīgais līdzinās hologrāfiskam attēlam, kura katra daļa ietver visu ainu, tikai samazinātā mērogā. Tas līdzinās tam, kā lūkoties uz kaut ko no attāluma vai tuvumā – tāda ir atšķirība starp daļu un veselumu.

Tātad, lai gan kopīgā dvēsele mums šķiet dalīta vairums dvēselēs, vairums cilvēkos, taču tā viena arī pastāv ikvienā cilvēkā, tikai dažādos „mērogos”. Šeit rodas jautājums: kāpēc starpība mērogos rada cilvēkiem šādas atšķirīgas uztveres „ainas”? Būtībā tu un es – viens un tas pats. Vienkārši mēs raugāmies uz vienoto dvēseli no dažāda attāluma.

Garīgā aina patiešām nedalās un tikai šķiet mums tuvāka vai tālāka. Piemēram, ja es redzu Asija pasauli, tad patiesībā redzu Bezgalības pasauli, taču Asija pasaules mērogā. Starpība ir tikai tajā, cik lielā mērā es varu noteikt Bezgalības pasauli savās esošajās tilpnēs/ vēlmēs.

Attiecīgi, ja pasaulē dzīvo septiņi miljardi cilvēku, tas ir tāpēc, ka šodien tādā veidā mūsu acīs sašķeļas kopīgā dvēsele. Katrā no viņiem atrodas šīs dvēseles dzirkstele, taču pati dvēsele ir vienota. Šīs dvēseles dzirksteles līdz zināmam laikam ir apslēptas, pārņemtas ar mūsu egoimu un līdzīgas, drīzāk, melniem punktiem. Tie ir dvēseles pretējā puse, tās aizmetnis, „ietērpts” saņemošajā vēlmē, kurš reiz atmodīsies.

Šodien aptuveni miljons cilvēku, tā vai citādi, saistīti ar šo atmodu. Turpretī iepriekšējās paaudzēs dažreiz ar grūtībām salasījās daži… Tāda ir realitātes struktūra un tā tam ir jābūt. Katrs atgriežas kopīgajā aplī atbilstoši savas personīgās dvēseles saknei, līdz apvienojoties mēs „noslaucīsim” visas atšķirības, kas starp mums eksistē. Ķermenī, kurš ir pati pilnība, visas šūnas ir vienlīdz svarīgas, tieši nedalāmās „hologrāfiskās” struktūras rezultātā. Katra daļa līdzvērtīga veselumam, jo bez tās veselums izzudīs.

Ceļā uz šo galīgo labošanos viss izkārtojas piramīdas veidā, visi seko „ganam” – tāda ir dvēseļu labošanās kārtība. Tāpat arī norisinājās ebreju tautā, kad tā atradās garīgajās pakāpēs: bija ķēniņš, bija dižais virspriesteris, bija Sinedrions…

Šodien tas notiek nedaudz citādi: mūsu iedarbība ieplūst kopīgajā savstarpējās mijiedarbības tīklā, kas izklājies vienotajā dvēselē un paātrina pasaules attīstību, taču pagaidām bez tās ziņas. Turpretī tālāk, ar jaunām nelaimēm un problēmām, kas radīsies, ar jucekļa pastiprināšanos, cilvēki meklēs un sapratīs, ka ne reliģija, ne politika nespēj viņiem palīdzēt. Cilvēce nonāks vispārējās iznīcības briesmu priekšā un sauks pēc palīdzības. Tad cilvēki ieklausīsies kabalistu vēstījumā.

Tomēr tās būs ļoti nežēlīgas situācijas un mums jābūt tām gataviem. Mēs varam šos momentus mīkstināt, lai tie izpaustos uz mirkli, kā pie Beigu jūras šķelšanās, – un tajā pašā brīdī atrisinātos.

No nodarbības, no raksta „600 tūkstoši dvēseļu”, 07.01.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed