No raksta „Es pie sava Mīļotā, bet Mīļotais pie manis” (grāmata „Šamati”): Nav iespējams izpelnīties Radītāja vaiga atklāsmi, pirms cilvēks saņem pretējo pusi: Radītāja vaiga apslēptību un saka, ka tas viņam ir tikpat svarīgi kā atklāsme, atrodoties apslēptības stāvoklī tādā pašā priekā, it kā jau būtu saņēmis Radītāja atklāsmi…

Cilvēks zaudē jebkādu balstu un nonāk melnas tumsas stāvoklī, viszemākajā no augstākās pasaules stāvokļiem, par cik viszemākā daļa no augstākā ir Malhut, kurai pašai nav nekā un tieši tāpēc tiek dēvēta par malhut (valstību). Taču, ja līdz ar to, viņš uzņemas Radītāja valdīšanu, neko nesaņemot par to un paliekot priekā, tad rezultātā kļūst par Keter – vēlmi atdot, visgaišāko kli.

Nepieciešams neatlaidīgi strādāt, kā sacīts: „Dari visu, kas vien tavos spēkos”, līdz sasniegsi stāvokli, kad „pretējā Radītāja vaiga puse” un atklātā, kļūs tev vienlīdz svarīgas. Proti, gan apslēptībā, gan atklāsmē tu redzēsi Radītāja darbu ar sevi. Ja tu vēlies strādāt nevis savam labumam, bet par prieku Radītājam, tad ar vienlīdzīgu prieku pieņemsi gan apslēptību, gan atklāsmi.

Tev nebūs nekādas starpības: gaisma vai tumsa. Starpība starp tiem tiek sajusta tikai sabojātajā vēlmē baudīt, taču izlabotajai vēlmei tie ir līdzvērtīgi. Tāpēc tev izzūd jebkādas šaubas par Radītāja labo vadību pār pasauli. Visi Radītāja vaiga apslēptības stāvokļi tev kļūst tikpat svarīgi un loloti kā Viņa atklāsme.

Tad tu nonāc pie tā, ka nav apslēptības! Visu nosaka tava uztvere. Līdz brīdim, kad tu ar savu egoismu aizsprosto un apslēp no sevis labās Radītāja darbības, labestības vietā tu visu redzi melnā un ļaunā gaismā. Turpretī, kad tu sevi izlabo, tad atklāj, ka viss jau sākotnēji bija labestīgs un izlabots, vajadzēja tikai apgriezt otrādi savu uztveri.

Tādā veidā tu nonāc pie tā, ka tieši tava Malhut, ar visu tās dziļo vēlmi baudīt, sasniedz milzīgu atdevi un paceļas līdz Keter, pārvēršot visu savu saņemšanas spēku atdevē. Tā nav vienkārša pārslēgšanās no saņemšanas uz atdevi, no ļaunas uztveres labestīgajā. Nepieciešams, lai tu ar visu savu egoistisko materiālu piedalītos labestības atklāšanā, attīrot to līdz tādai pakāpei, lai sajustu tajā gaismu un atdevi kā labestību, egoisma vietā to vērstu atdevē.

Ar to tu ienes savu personīgo ieguldījumu, pats piedalies un veido atklāsmi. Tieši pateicoties savas vēlmes baudīt dziļumam, tu palielini Radītāja atdevi, izaudzinot to no mazas gaismas dzirksteles un maza vēlmes punkta – līdz Bezgalības izmēriem.

No sagatavošanās nodarbībai, 08.01.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →