Jautājums: Rakstā „Ķermenis un dvēsele” Bāls Sulams raksta, ka viss atklātais un apslēptais atrodas cilvēciskajā apziņā. Apslēptais no manis šodien – atklāsies rīt. Patreiz, sagatavošanās posmā, ko mums nozīmē „apslēptais”?

Atbilde: Pirmkārt, šeit iet runa nevis par nezināmā abstrakto jomu, bet par reāli pastāvošo esamību, kuru mēs pagaidām nevaram izpētīt. Es zinu, ka tā pastāv un zinu, ka tā no manis apslēpta. Citādi sakot, Radītājs atrodas tur, aiz priekškara – par to liecina visi mani aprēķini, visa mana pieredze.

Tās arī ir sava veida zināšanas, taču vēl neskaidrs fakts, kurš pats par sevi varētu liecināt un demonstrēt citiem. Man ir pierādījumi, taču būtība vēl nav izpaudusies. Bāls Sulams tajā pašā rakstā klāsta, ka zināšanas, kuras vēl pilnībā nav apzinātas, attiecas uz „apslēpto” jomu. Runa iet tieši par zināšanām, nevis par „filozofiju”.

Piemēram, eksperimenti ar kolaideriem un paātrinātājiem ļauj fiziķiem izvirzīt dažādas teorijas par mikropasaules struktūru. Lai arī šie elementi ir apslēpti, taču saņemtie dati ļauj izvirzīt pieņēmumus un diskutēt, par cik jau ir zināms: aiz šī „priekškara” kaut kas ir. Fakti var izrādīties nedaudz atšķirīgi no teorijām un pat pretēji zinātniskajiem minējumiem, tomēr šāda pieeja ir pilnīgi „leģitīma”.

Mūsu gadījumā punkts sirdī cilvēkam saka: „Pastāv zināms Spēks, kas visu pārvalda, aptver un noslēdz visu vienotā kompleksā, – es vēlos to atklāt”. Šī izvēle jau veido noteiktu modeli par to, ko mēs meklējam, – dzīves jēgu, tās avotu, tās cēloņus un programmas. „Kurš liek visam griezties, kurš vada mani un visu apkārt esošo?” Cilvēks „nojauš” Radītāju un tāpēc nonāk pie kabalas zinātnes, kas sniedz atbildi uz jau radušos jautājumu. Un otrādi, kam šī jautājuma nav, tas redz kabalā vienīgi abstraktas lietas.

Tālāk mēs atklāsim, ka „Radītājs” ir vienojošais spēks, ka izņemot vienotību, nekā cita nav un tieši šī vienotība pauž visus pārējos realitātes spēkus un elementus.

Attiecībā uz pētījumiem „apslēptajā” jomā, mēs pētām nevis pašu Radītāju, bet Viņa darbības. Kabalā šis princips ir precīzi formulēts: „No Tavām darbībām Tevi izzinām”. Mēs nekad nerunājam par Radītāju kā tādu, jo tā jau ir abstraktā forma un būtība, tas ir, neizzināmās sfēras. Mūsu pētījumi attiecas uz formu, kas ietērpta materiālā, tieši šī forma arī ir „Radītājs” (Bore) – burtiski: „atnāc un ieraugi” (bo-re). Materiāls esmu es, bet forma, kuru es pieņemu, ir Viņš. Ar katru reizi es arvien vairāk atbilstu Radītājam, un Viņš manī atklājas, „ietērpjas” manī.

Jautājums: Kā es izzinu Viņa darbības?

Atbilde: Attiecībā pret sevi. Šeit arī ietverts viss mūsu darbs. Tikai sākumā jāpieņem Viņa formas, Viņa „atveids”, sagatavojot šim nolūkam vietu iekšienē un izlabojot visu nepieciešamo, pēc tam tu saņem atdeves formu un pārvieto šo attieksmi attiecībā pret apkārtējiem, pret biedriem. Tā arī ir Radītāja forma, kuru tu apgūsti, līdz ar to Viņu izzinot, tas ir, sasniedzot izpratni par to, kas ir atdeve.

Jautājums: Taču šodien es vēl nevaru attiecināt Radītāja darbības uz Viņa rēķina…

Atbilde: Pētījumā negatīvs rezultāts arī ir rezultāts. Noliegums šajā gadījumā ir priekšdarbs Radītāja atklāšanai. Tu Viņu noraidi, tu nepiekrīti tam, ka Viņš pastāv un tā tam ir jābūt. Jebkura parādība tiek izzināta no pretstata.

No nodarbības, no raksta „Ķermenis un dvēsele”, 02.01.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere | Add Comment →