Jautājums: Kas mudinās mani mīlēt tuvāko? Kālab es viņu mīlēšu?

Atbilde: Pirmkārt, mēs runājam par mīlestību nevis pret tuvāko cilvēku, nevis pret sirds izredzēto, bet pret to, ar kuru tev sākotnēji bija pilnīga „neitralitāte”, bet pēc tam jūs sākāt apvienoties kopīga garīgā mērķa vārdā, kuru nav iespējams sasniegt bez savstarpējās saiknes.

Ceļā uz mērķi jūs sajūtat savstarpēju nošķirtību, līdz pat lielam naidam. Jūs strādājat ar šo naidu, katrreiz izjūtot sirds apgrūtinājumu, reizēm modinot mīlestību, bet pēc tam no jauna nocietinoties. Jūs pastāvīgi pārdzīvojat pacēlumus un kritumus, pie tam pamatā izjūtat tieši nošķirtību un naidu.

Jūs pastāvīgi pūlaties ieņemt nepiedalīšanās „nišu”, kas vismaz ļauj uzturēt ārējos sakarus, lai gan neved uz virzību uz priekšu. Tas ir vissliktākais „nedzīvais” stāvoklis, kad biedri neiedrošinās viens ar otru satuvināties, bīstoties atklāt naidu. Taču bez naida nav iespējams virzīties uz mīlestību un paliek tikai viena vienaldzība.

Tomēr galu galā tu tomēr saproti, ka citas izejas nav: „Man jāaizver acis un lai kas notiktu, jāizšķiras par mīlestību”.

Jautājums: Taču kas pie tam mani virza?

Atbilde: Tu vēlies sasniegt mērķi. Šī vēlme tevi arī virza, ja, protams, tu sevi nemāni. Taču, ja māni, tad vienkārši zaudē laiku. Tad pajautā sev: vai tu vēlies sasniegt mērķi, citiem vārdiem, Radītāju vai atdeves īpašību? Ja tā ir, tad tev ir sagatavoti biedri un grupa – ieguldi savus spēkus. Taču, ja nē – ej mājās.

Nedrīkst pakļauties rutīnai un samierināties ar to, ka rīt un parīt viss būs tāpat kā šodien. Uz ko tu ceri? Augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā un tikai ar savām vēlmēm, savās tilpnēs mēs varam mainīt realitāti. Nekas nenotiks, ja mēs nerīkosimies. Israēlam nav „veiksmes”. Tas, kurš iet „taisni pie Radītāja” (jašar-Eļ), tas izsauc pats savu „veiksmi” (mazaļ) – gaismas, kuras plūst (nozeļ) no augšienes.

No nodarbības, no raksta „Kabala un filozofija”, 16.12.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →