Rakstā „Kabala un filozofija” Bāls Sulams raksta, ka kabalisti izšķir četras mīlestības pakāpes. Tas ir, tad, kad es sāku izprast, ka līdz manīm kaut kas nonāk, es varu to iedalīt četrās pakāpēs.

To patīkamo sajūtu, kas nonāk pie mums ar augstākās gaismas iedarbību, kabalisti dēvē par dāvanu. Saņemot šo dāvanu, es sāku pētīt, kas man to ir iedevis, kas tā ir par īpašību, kāpēc Viņš pret mani tā izturas, ar kādu nolūku un tā tālāk. Citiem vārdiem, es neko nesaņemu, izņemot savu dāvanu, taču no šīs dāvanas, no iedarbības, kādu tā uz mani izraisa, es varu izzināt Dodošo.

Ja es būtu saņēmis dāvanā kādu kārbiņu, tad raugoties uz to, neko nespētu noteikt, bet vienkārši domātu, ka tas, kurš man to ir atsūtījis, labi izturas pret mani.

Taču, ja manī ienāk šī dāvana un veic manī zināmas darbības, tad izejot no šīm darbībām, to rezultāta, es varu noteikt, ko Dodošais no manis vēlas, kāpēc Viņš mainīja manu stāvokli no viena uz citu.

Tas ir, es zinu savu iepriekšējo stāvokli, zinu esošo, mainīto stāvokli un starpību starp tiem attiecīgajās īpašībās, aspektos. Un tad es varu saprast, ko Viņš no manis vēlējās. Balstoties uz šo starpību starp pagātni un tagadni, es varu noteikt, kas Viņš ir pēc būtības. Atbilstoši tam, kā viņš mani maina, Viņam piemīt šīs pozitīvās īpašības. Viņš pastāvīgi maina mani uz labāko, uz pozitīvo, ko lielāku. Viņš veicina manu izaugsmi un es sāku saprast, ka tās ir Viņa īpašības, un Viņš vēlas mani pielīdzināt sev.

Atbilstoši tam, mēs izšķiram mūsu izzināšanā četrus līmeņus vai četras pasaules.

No virtuālās nodarbības, 02.12.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →