Šodien šeit esam sapulcējušies VISI

Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam.

Mūsu darbs ir atklāt šo tilpni baudas saņemšanai. Turklāt bauda ir tajā aspektā, lai Radītājam dotu iespēju atdot.

Kā sacīts par brīnumu, kas notika pie Sīnaja kalna: „Šodien jūs esat šeit sapulcējušies visi” – tas ir, no šī brīža un tālāk mēs saņemam iespēju savienoties un izpelnīties to, lai mūsos ietērptos augstākais spēks. Un no šī mirkļa mēs tiekam dēvēti par izredzēto tautu, šī kopīgā tilpne tiek dēvēta par Radītāja tautu. Turpretī Viņš, Kurš piepilda šo tilpni saskaņā ar īpašību līdzības likumu, tiks dēvēts par mūsu Radītāju.

Tāpēc pastāv šāds nosacījums: „Šodien jūs sapulcējāties šeit visi”, tas ir, mums visiem ir jāsapulcējas, lai kļūtu kā viena – viena kopīga tilpne radīšanas mērķa realizācijai sniegt baudu veidojumiem.

Sacīts: „Un nostājās tauta kalna pakājē” – tas ir, pārvarot visas šaubas (kalns – „ar” nozīmē šaubas – „irurim”) vienotības sasniegšanā. Katru sekundi jārūpējas par mūsu kopīgo savienošanos, lai neviens no mums par to neaizmirstu.

Šim nolūkam nepieciešams īsts savstarpējais galvojums. Tieši tas mums pietrūkst, un tas ir iemesls, kādēļ mēs pagaidām neesam guvuši panākumus kopīgās tilpnes izveidošanā. Par vainu visam ir savstarpējās dalības trūkums, rūpju trūkums par to, lai ikviens biedrs raizētos par visu biedru  kopīgo savienošanos vienā veselumā, lai mēs „VISI sapulcētos kopā”!

No sagatavošanās nodarbībai, 03.12.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: