Terminoloģijas skaidrojums

Visa mūsu dzīve, visa mūsu vēsture, kuru izejam no radīšanas sākuma un līdz beigām, dalās divās daļās: trimda un atbrīvošanās. Nav nekā vairāk par šiem diviem stāvokļiem:

• vai nu esmu atrauts no Augstākā spēka un atrodos trimdā, kādā ilūzijā, „sapnī” ar nosaukumu „šī pasaule”, savas egoistiskās vēlmes ietekmē, kas mani atslēdz no garīgās pasaules redzējuma un sajūtas;

• vai arī – ar noteiktu darbību palīdzību, kuras man iemāca kabalas zinātne, es nonāku pie Augstākā spēka  atklāsmes un pieprasu, lai šis spēks izvestu mani no trimdas, lai paceltu pāri šai pasaulei uz augstāko pasauli un kad tas beidzot notiek, es izpelnos atbrīvošanos.

Atšķirība starp trimdu (galuts – גלות) un atbrīvošanos (geula – גאולה) – burtā alef (א), kurš simbolizē Radītāju, pasaules Valdnieku (אלוף). Tādā veidā dalās visa mūsu realitāte, viss attīstības process. Protams, mēs par to nezinām, līdz piepeši saņemam atmodu, kas ļauj pārtraukt trimdas periodu, tumsas, šīs pasaules sajūtas, vissliktākā stāvokļa izjūtu – un pāriet uz jaunu periodu, jaunu līmeni, jaunā stāvoklī, kas dēvēts par „atpestīšanos”. Tādēļ mēs mācāmies.

Atrodoties šajā pasaulē, mēs izmantojam šīs pasaules vārdus, lai aprakstītu augstāko pasauli, garīgo pasauli. Pie tam nekad nedrīkst aizmirst, ka to saturs, jēga atšķiras no ierastā.

Piemēram, cilvēks attiecas uz kategoriju „Israēls” nevis atbilstoši piedzimšanas vietai, bet saskaņā ar garīgajiem centieniem.

„Reliģija” (dat) kabalas zinātnes garīgajos terminos nozīmē sfirot Daat, Tiferet un Jesod, vidējo līniju. Citiem vārdiem, cilvēks, kurš jau strādā trijās līnijās un nonāk, vai vismaz tiecas uz saplūsmi ar Radītāju, tiek dēvēts par „reliģisku”. Turpretī par „pasaulīgo” tiek dēvēts tas, kurš atrodas egoistiskās vēlmes varā.

„Svētums” – atdeves un mīlestības īpašība.

Tādējādi visi mūsu termini un apzīmējumi raksturo tikai vienu: kāds spēks darbojas cilvēkā, nosakot katras viņa darbības nolūku. Vai tas būtu nolūks atdeves dēļ, atbilstoši mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu principam un ar mērķi sasniegt mīlestību pret Radītāju , vai gluži otrādi, nolūks sevis dēļ. Tā ir visa atšķirība starp  cilvēkiem.

Cilvēkam, kurš neapgūst kabalas zinātni, lai piesaistītu sev gaismu, kas atgriež pie Avota, nav nekādu cerību piesaistīt šo gaismu kādā citā veidā. Turklāt bez gaismas viņš tā arī paliek „pasaulīgs”, tas ir, atrodas egoistiskajā nolūkā. Viņš ir atrauts no Radītāja un pat no gaismas, kas tāpat tiek dēvēta par „Toru”.

Tādējādi, lasot kabalistu darbus, mums pastāvīgi jāsaprot un jāatceras, ka viņi izskaidrojas garīgajos terminos.

No nodarbības, no raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 03.12.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed