Ar vienu kāju uz nākamās pakāpes

No Rabaša raksta „Mīlestība pret sevi un mīlestība pret Radītāju”: Pastāv egoistiskā mīlestība pret sevi un ir mīlestība pret Radītāju. Pārejas stadija starp tiem – mīlestība pret tuvāko. Caur mīlestību pret tuvāko nonāk pie mīlestības pret Radītāju.

Par to sacījis Rabīns Akiva: „Mīli tuvāko kā sevi pašu, par cik tas ir dižais Toras likums”. Un viedais Gilels, stāvot uz vienas kājas, atbildēja cilvēkam, kurš palūdza apmācīt viņu Toras zinībām: „Mans padoms: nedari otram to, kas nīstams tev pašam – visu pārējo piedomā pats”. Pateicoties mīlestībai pret tuvāko, tiek sasniegta mīlestība pret Radītāju, un tad visa Tora un visa gudrība atklājas tavā sirdī.

Cilvēkam ļoti grūti pieņemt un iekšēji piekrist tam, ka ceļš pie Radītāja ved caur mīlestību pret tuvāko. Un patiešām, tā ir tā pati mīlestība, tikai divās dažādās tilpnēs.

Nav svešu cilvēku, tā mums tikai šķiet, lai būtu iespēja veikt darbības savas tilpnes paplašināšanai. Taču pēc tam noskaidrosies, ka izņemot pašu cilvēku un Radītāju, nekā cita vairāk nav.

Cilvēks laboja, sakārtoja un pievienoja sev tās vēlmes, kuras iepriekš uzskatīja par svešām,  – visu milzīgo, viņam apkārt esošo pasauli. Sākumā viņš sāka atklāt šajā pasaulē arvien vairāk saikņu, redzēt to arvien savienotāku, vienotu. Taču rezultātā saprata, ka tā ir viena, viņam piederoša tilpne un tādā formā viņš pievienojas Radītājam.

Tāpēc „no mīlestības pret tuvāko – līdz mīlestībai pret Radītāju”, tas nav vienkārši skaists lozungs, bet vēlmes realizācija, kurā tu tikai arī spēsi atklāt savu augstāko pasauli.

Šāds ceļš nāk no vēlmes sašķelšanās, tas tika izdarīts ar nolūku, lai sniegtu mums iespēju paplašināt savas sajūtas un vienlaikus kļūt arī neatkarīgiem un bezgalīgi uzticīgiem Radītājam.

Mīlestība pret tuvāko kā sevi pašu – dižais Toras likums, kas sevī iekļauj visu apvienoto vēlmi, kurā atklājas visa gaisma.

Šo gaismu var apgūt „stāvot uz vienas kājas”, tas ir, veicot tikai vienu darbību, var iegūt visu izzināšanu. Mēs atklājam, ka aiz cilvēka, kurš šķiet mums svešs, slēpjas viss universs.

Problēma ir tikai tajā apstāklī, lai to iekšēji pieņemtu. Tas ietver visu mūsu darbu, un šeit mums nepieciešams savstarpējais galvojums (savstarpēja atbildība). Mēs varam klausīties par to daudzu gadu garumā, lai vismaz zināmā veidā sāktu tam pietuvināties. Vēl daži gadi nepieciešami, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Tādā veidā paiet ilgi gadi, un tikai atbildība vienam pret otru, savstarpējās saistības, spiediens, skaudība, pašmīlība – visu cilvēka rīcībā esošo līdzekļu izmantošana var palīdzēt viņam uzņemties par pienākumu un pieņemt šo principu pēc iespējas dziļāk sirdī.

Jāizmēra, cik dziļi šis princips mūsos ienāk un izraisa iekšējo piekrišanu, tieši ar to novērtējot tavu virzību uz priekšu.

Sagatavošanās nodarbībai, 02.12.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: