Jautājums: Kapēc garīgais ceļš izveidots no nelaimēm? Kāpēc pat tos, kuri tiecas uz mērķi, Radītājs virza uz priekšu ciešanu ceļā?

Atbilde: Radītājs nevirza. Pastāv gaismu un tilpņu savstarpējās mijiedarbības negrozāms likums, un Radītājs šajā mehānismā nepiedalās. Ne jau Viņš sarīko nelaimes un problēmas – mēs paši tās izraisām attiecībā uz sevi, neizmantojot likumu pareizā veidā.

Pieņemsim, es paņemu rokās burku ar etiķeti „Indīga skābe” un padzeros no tās. Kas to ir sarīkojis: Radītājs vai es? Praktiski, es pats esmu uzsūtījis sev nelaimi. Un lai gan Radītājs izdarīja tā, ka skābe ir kaitīga cilvēka organismam, taču būtībā lieta ir manī: es paļāvos uz izņēmumu no noteikumiem, uz brīnumu. Taču brīnumi nenotiek.

Pat iziešana no Ēģiptes verdzības tiek dēvēta par „brīnumu” attiecībā tikai uz tiem, kuri atrodas „49 nešķīstības vārtos” pēdējā trimdas posmā. Viņi patiešām nesaprot, ka no šāda stāvokļa ir iespējams uzreiz pāriet uz Radītāja atklāsmi. Tad, kad cilvēks atklāj, ka viscaur ir slikts, atbrīvošanās viņam šķiet kā brīnums.

Taču patiesībā visur un pastāvīgi darbojas likums. Ir tikai jāizzina realitātes likumi, dabas likumi un pareizi tie jāizmanto. Tiem ir pakļauta mūsu labošanās, visa šī globālā pasaule. Likumu sistēma aptver visu bez izņēmuma.

Jautājums: Tādā gadījumā, kādā veidā mums atrisināt problēmas un izvairīties no ciešanām?

Atbilde: Sākumā mēs par to pateicamies: „Liels paldies, ka Tu mums atgādināji par galveno: mums jāiet pareizā virzienā un jādomā pilnīgi par citām lietām”. Tad, kad vecāki mani soda, jādomā nevis par sodu un nevis par viņiem, bet tikai par vienu: kāds ir vecāku nolūks, kas man ir jāsasniedz, saņemot sodu? Ja es par to nedomāju, nelaimes man nelīdzēs. Un mīkstināt tās man arī neizdosies.

Taču tieši labošanās un nekas cits rezultātā novērš visas briesmas. Saņemot triecienus, jādomā par to cēloni.

No nodarbības, no raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 28.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →