No Rabaša raksta „Ābrams radīja Īzaku”: Mišnā rakstīts, ka pasaules pamatu veido trīs balsti: Tora, garīgais darbs un žēlsirdības darbi. Ābrams dēvēts par „žēlsirdības cilvēku”, jo atdeva visus savus spēkus cilvēku labā. Īzaks dēvēts par „darba balstu”, par cik lika savu dvēseli uz upuraltāra.

Turpretī Jēkabs dēvēts par „Toras balstu”, jo saņēma īstenību, un Tora tiek dēvēta par īstenības mācību. Jebkuram cilvēkam jāsasniedz šie trīs balsti, kuri atklājas viens aiz otra, pateicoties mūsu svētajiem pirmtēviem, kuri atklāja katrs savu balstu. Un saņemot šos visus trīs balstus, mēs arī spēsim iet tos pašus ceļus, kurus mums izklāja pirmtēvi.

Tādējādi esam dēvēti par izredzēto tautu, jo esam mantojuši no pirmtēviem trīs balstus, uz kuriem turas pasaule, tas ir, pateicoties tam, pasaule spēs sasniegt mērķi, kuram tika radīta.

Gaisma rada vēlmi. Gaisma ir pilnībā atdodošā, bet vēlme – saņemošā, taču ar gaismas palīdzību tai jāpāriet uz saņemšanu atdeves dēļ. Tas ir, gaismai un vēlmei jāsavienojas īpašā formā, kas dēvēta „augstāk par zināšanām” vai „vidējā līnija”.

Šāds savienojums notiek pēc paša cilvēka izvēles. Pateicoties tam, ka cilvēks katru reizi izvēlas pareizo savienojumu, viņš to apvieno sevī. Par cilvēku tiek dēvēta tā pati sistēma, kas sastāv no divām daļām: gaismas un tilpnes, atdodošās un saņemošās vēlmes un, atrodoties starp tām, spēj izvēlēties, nodibināt starp tām pareizu attieksmi, ar katru reizi izveidojot sevī arvien lielāku gaismas un vēlmes savienojumu.

Cilvēka darbs – pārbaudīt sevi, izzināt sevi no gaismas puses. Šim nolūkam viņam  nepieciešams ietvert jau trīs līnijas: gaismu, vēlmi un pareizu attieksmi starp tām. Tikai tad viņš varēs uzzināt, ko viņam spēj sniegt gaisma. Tas tiek dēvēts par Ābrama darbu – par pirmo garīgo atklāsmi mūsu darbā.

Pēc tam mēs sākam strādāt ar tilpni, kreisajā līnijā, lai saprastu, ko nozīmē mūsu materiāls. Ielūkoties materiālā ir iespējams tikai tajā gadījumā, ja tev ir gaisma un tu proti pareizi strādāt ar vēlmi. Tas ir, kreisā līnija pati par sevi sastāv no trīs līnijām, lai pareizi izzinātu vēlmi. Tas tiek dēvēts par Īzaka darbu.

Pēc tam iet darbs vidējā līnijā: kreisās un labās līnijas savienojums vienā, lai precīzi zinātu, kas mums ir jādara ar šiem diviem spēkiem. Tas tiek dēvēts par darbu vidējā līnijā, par Jēkaba darbu, pagaidām vēl mazajā stāvoklī, no 0-1-2 līmeņos. Tālāk, pēc lielā stāvokļa sasniegšanas, pakāpēs 3-4, šis darbs jau tiek dēvēts par Israēla darbu. Tādi ir cilvēka garīgās izaugsmes posmi.

Tas, kurš virzās uz priekšu šādā ceļā, kas dēvēts „pateicoties pirmtēvu nopelniem”, tas ir, pieņem šo metodiku un to realizē – attiecas uz izredzēto tautu, jo strādā trijās līnijās, saprotot, ka viņš pats ir vidējā līnija, kas savieno divas pirmās līnijas.

Vidējā līnija tiek dēvēta par cilvēku, un tāpat tā tiek dēvēta par Radītāju, Zeir Anpin, centrālo balstu. Būtībā par vidējo līniju tiek dēvēta cilvēka ar Radītāju saplūsmes pakāpe.

Nav iespējams garīgi strādāt bez trim līnijām, jo par garīgo īpašību tiek dēvēta atdeve. Turklāt atdeve iespējama tikai pareizi savienojot divas līnijas: kreiso un labo vidējā līnijā.

Tāpēc sacīts, ka „pasaule turas uz trim balstiem: Tora, garīgais darbs un žēlsirdības darbi” , ja raudzīties uz pasaules labošanās procesu no mūsu puses, no lejas virzienā uz augšieni. Tora – vidējā līnija, Jēkabs; darbs ir kreisā līnija, Īzaks; bet žēlsirdības darbi – Ābrams, labā līnija.

No sagatavošanās nodarbībai, 28.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →